Atrasts 1941.gadā nogrimušais Latvijas Kara flotes kuģis Virsaitis

Pie Somijas krastiem ir atrasts 1941.gada decembrī nogrimušais Latvijas Kara flotes kuģis "Virsaitis".

“Kara kuģis „Virsaitis” ir interesanta Latvijas vēstures liecība, jo tā liktenis spilgti atspoguļo 20. gadsimta sākuma vēsturiskos notikumus. Tas būvēts Vācijā, peldējis zem Padomju Latvijas, Latvijas Republikas un vēlāk arī PSRS karogiem. Kuģa vraka atrašana būs vērtīgs izpētes objekts Latvijas jūras spēku speciālistiem, jo „Virsaitis” bija pirmais Latvijas Kara flotes kuģis, kas pildījis arī flagkuģa funkcijas,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Mīnu traleris „M-68” būvēts Neptun Werft Rostock kuģu būvētavā. 1917.gada 6.oktobrī tas tika ieskaitīts Vācijas Kara flotē un nosūtīts uz Rīgas jūras līci. 1917.gada 29.oktobrī Daugavgrīvā kuģis uzbrauca uz mīnas un nogrima.

Padomju Latvijas Jūrlietu pārvalde 1919.gada marta sākumā kuģi izcēla un nodeva remontā. To jaundibinātajā Padomju Latvijas kara flotilē ieskaitīja ar nosaukumu „Sarkanā Latvija”. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem 1919.gada 22.maijā kuģis palika Bolderājā.

Latvijas Apsardzības ministrija kuģi pārņēma savā pārziņā un uzsāka tā remontēšanu un apbruņošanu. Vēl remontā esošo kuģi 1921.gada 12.jūnijā ieskaitīja jūras dienestā. 1922.gada 10.novembrī to pēc kapitālā remonta Bolderājā nolaida ūdenī. Kuģis, kuram tika dots nosaukums „Virsaitis”, kļuva par Kara flotes flagkuģi.

Pēc padomju okupācijas 1940.gada 17.jūnijā „Virsaiti” tāpat kā pārējos Latvijas Kara flotes kuģus un zemūdenes ieskaitīja Padomju Savienības Sarkankarogotās Baltijas kara flotes sastāvā. „Virsaiša” nosaukums tika aizstāts ar „T-297”. Sākoties Padomju Savienības – Vācijas karam, kuģis tika iesaistīts karadarbībā pret Vāciju, piedalījās Ļeņingradas aizstāvēšanā.

1941.gada 2.decembrī, evakuējot PSRS armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu jūras līcī, kuģis uzbrauca vācu mīnai un nogrima. Kuģa komandieris tobrīd bija komandkapteinis Ansis Mežroze, tā apkalpē joprojām bija vairāki latvieši.