Igaunijas Valsts prezidente apmeklē Ādažu bāzi

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iepazinās ar Ādažu bāzes infrastruktūru, kā arī tikās ar daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" komandieri ģenerālmajoru Flemingu Matiasenu (Flemming Mathiasen), lai pārrunātu aktuālos ar štāba izveidi saistītos jautājumus.

Viņa tikās arī ar igauņu karavīriem, kuri Latvijā dien NATO paplašinātās kaujas grupas sastāvā. “Kā vienmēr – esmu priecīga satikt un aprunāties ar ārzemēs dienošajiem Igaunijas bruņoto spēku karavīriem,” portālam “Sargs.lv” norādīja K. Kaljulaida.

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tāpat viņa sacīja, ka ir ļoti apmierināta ar decembrī NATO samitā sasniegtajiem rezultātiem un to, ka alianse nākotnes plānos nav aizmirsusi arī par Eiropas ziemeļaustrumu dalībvalstīm, un to drošību.

Jau ziņots, ka šā gada 8. martā Ādažu bāzē atklāja daudznacionālo divīzijas štābu "Ziemeļi". Štāba izveides mērķis ir uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba uzdevumi ir aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.

Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" būs efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba ietvarvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Sākotnēji divīzijas štābā dienesta pienākumus veica virsnieki no ietvarvalstīm – Dānijas, Latvijas, Igaunijas, kuriem pievienojušies karavīri no Kanādas un Lietuvas. Iecerēts, ka štābam pievienosies arī citi NATO sabiedrotie.

Latvija divīzijas štāba darbībai nodrošina virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevuma veikšanai, kā arī nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē.

Divīzijas štāba izveide Latvijā apliecina Latvijas ieguldījumu valsts aizsardzības stiprināšanā, vienlaikus demonstrējot vēlmi un spēju arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis.