E. Levits Latvijas iedzīvotājus aicina pārdomāt himnā ietverto vārdu nozīmi

Latvijā
Sargs.lv
Prezidents
Foto: Foto: Ilmārs Znotiņš/ Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Republikas proklamēšanas gada dienā savā uzrunā Latvijas tautai aicināja ikvienu iedživotāju aizdomāties dziļāk par  himnā "Dievs svētī Latviju" ietverto vārdu nozīmi, norādot, ka šobrīd piedzīvotās Covid19 pandēmijas grūtībās nedrīkst aizēnot cilvēku nākotnes sapņus.

Uzrunā Valsts prezidents atzina, ka šogad Covid-19 pandēmijas dēļ visa sabiedrība spiesta svētkus svinēt klusāk nekā citkārt.

“Uz laiku esam spiesti palēnināt savu dzīves tempu. Tas nevienam nav viegli. Taču tas ir nepieciešams, lai glābtu dzīvības un sargātu veselību, lai neļautu ekonomikai vēl straujāk slīdēt lejup. Var teikt droši – nākamajā gadā šī pasaules krīze tiks pārvarēta,” viņš atzina.

Prezidents uzsvēra – šajā svētku laikā cilvēkiem jāapstājas ikdienas ritmā un jācenšas izprast tautas lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!” ietvertie vārdi.

““Laid mums tur laimē diet,” skan himnas vārdi. Šķiet, neatbilst šim laikam, kad nevaram, kopā nākot, svinēt savas valsts gadadienu, būt klāt mūsu armijas parādē vai svētku uguņošanā. Tomēr arī šodien mēs domājam par šiem vārdiem – tiem pašiem vārdiem, kas skan liela prieka un kopības brīžos kā ikreiz Dziesmu svētkos. Tiem pašiem vārdiem “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā,” ko pie sevis dziedāja Lidija Doroņina-Lasmane un neskaitāmi citi latvieši Sibīrijas lēģeros. Tur himna deva cerību, kurā patverties, lai izdzīvotu,” sacīja Valsts prezidents.

Viņš atzina – dziesma, kas kļuva par Latvijas valsts himnu, mūsu zemē  priecīgos un traģiskos brīžos skan jau gandrīz 150 gadu. Tā ir dziesma, kura palīdzējusi tapt valstij.

“Iesākumā kāds acīgs krievu cara cenzors aizliedza vārdu Latvija, tā vietā ļaujot minēt vien Baltiju. Viņš nojauta enerģiju, ko Latvijas vārds, skaļi izdziedāts, dotu latviešu pašapziņai. Toreiz vārda Latvija aprises vēl tikai skaidrojās un nozīmes dziļums tapa. Baumaņu Kārlis, mūsu himnas autors, tautas ilgas ietvēra vārdā. Vārds palīdzēja tapt valstij,” teica E. Levits.

Viņš skaidroja, ka himnā ietvertie vārdi “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā” pauž tautas gribu un apziņu par savām tiesībām. Savukārt sapnis par “Mūs’ Latvijā”, pēcāk īstenojās 1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Taču tā vēl bija jānosargā Neatkarības kara kaujās līdz Latvijas de iure atzīšanai 1921. gadā.

““Mūs’ Latvijā!” latviešu tauta neaizmirsa okupācijas laikā un dziedāja tad, kad no jauna bija jāatgūst neatkarība,” piebilda Valsts prezidents.

Arī himnas vārdi “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā”, pēc E. Levita teiktā,  ietver dziļāku priekšstatu par sevi, Latvijas tautu un kopīgo sabiedrības nākotni.

“Mēs vēlamies brīvi, bez iejaukšanās un netraucēti paši veidot savu zemi un savu valsti – “Mūs’ Latviju”. Mēs nelūdzam atļauju, mēs apliecinām savu gribu,” uzsvēra prezidents.

Viņš arī norādīja – Latvijas valsts himna nepazīst egoismu, jo tajā nav vārda “es”. Tā vietā ir vārdi “mēs” un “mums”.

“Latvija ir mūsu, mēs visi kopā gribam tur laimīgi būt. Tas ir ļoti demokrātisks apliecinājums. Mēs visi piedalāmies, veidojot Latviju tādu, kādu paši gribam. Mums īpašu. Visiem uzņemoties atbildību par kopīgo un citam par citu,” sacīja prezidents.

Analizējot himnā ietvertā vārda “laime” jēdzienu, E. Levits sacīja, ka tā nav tikai ticība vai sapņi. Šis vārds ietver stingru apņēmību un gribu  veidot dzīvi labāku un laimīgāku.

“Laime kā pilnība, uz ko tiekties, mērķis, kas vienmēr attālinās, jo sasniegtais nekad nebūs tik labs, lai nevarētu būt vēl labāk. Pilnības piepildījums vienmēr ir nākotnē, bet tiecībā uz to mēs darām šodienas darbus,” viņš teica.

Savas uzrunas noslēgumā Valsts prezidents atzina, ka pašreizējā nedrošības un pārmaiņu laikā Latvijas iedzīvotājiem visvairāk nepieciešamas rūpes vienam par otru, kā arī lielāka cilvēcība savstarpējās attiecībās. Tāpat vajadzīga tālredzība, ļaujot mūsdienu izaicinājumos saskatīt nākotnes iespējas, kā arī kopapziņa, lai Latviju padarītu drošu, lepnu un skaistu.

Valsts prezidents aicināja Covid19 pandēmijas laikā Latvijas sabiedrību apbruņoties ar pacietību un apziņu, ka piedzīvotās grūtības ir pārejošas un tuvākajā nākotnē tās tiks pārvarētas.

“Paldies jums visiem, kuri Latvijas laukos un pilsētās, Vidzemē, Kurzemē, Sēlijā, Latgalē un Zemgalē, visā plašajā pasaulē, kur mīt latvieši, ir strādājuši savā, savas ģimenes, savu līdzcilvēku un savas valsts labā,” savu uzrunu noslēdza Valsts prezidents.

Dalies ar šo ziņu