Aizvadītajā gadā Covid-19 pandēmija radījusi būtiskus izaicinājumus valsts drošībai. To savā labā kā ietekmi pastiprinošu elementu centušies izmantot gan Latvijai nedraudzīgi ārvalstu dienesti, gan pašmāju subjekti. Tā publiskajā pārskatā par pērnā gada darbību un drošības situāciju Latvijā norāda Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Viņš atzīst – pērnais gads atmiņā paliks kā laiks, kad tika pārbaudīta visas Latvijas sabiedrības pacietība un noturība pret ārēju apstākļu radītām ievainojamībām, kā arī spēja saglabāt spriestspēju ieilgušas spriedzes un neziņas apstākļos.
Valsts Drošības dienesta priekšnieks atzīst – pandēmija vēl vairāk pastiprināja iepriekš Latvijā konstatētās ievainojamības.
“Ievērojamais dezinformācijas un viltus ziņu pieplūdums aizvadītā gada sākumā atklāja mūsu sabiedrības nenoturību pret maldinošu informāciju, ko savās interesēs steidza izmantot kā ārvalstu, tā vietējie subjekti. Diemžēl pieaugošā polarizācija sabiedrībā veicināja neiecietību, kas atspoguļojās arī tādā mūsdienu fenomenā kā diskusijās tiešās komunikācijas platformās, pieaugot agresīva un uz vardarbību vērsta satura apjomam,” atzīst N. Mežviets.
Valsts Drošības dienesta speciālisti konstatējuši, ka viena no vidēm, ko tiešā veidā ietekmēja Covid-19 pandēmija, bija informatīvā telpa. Pandēmijas apstākļos cilvēki tajā pavadīja ievērojami vairāk laika. Tomēr pandēmijas apstākļu radītā pieaugošā sabiedrības polarizācija veicināja arī atsevišķu personu piesliešanos ekstrēmismam, kas tuvākajā nākotnē radīs individuālas radikalizācijas riska pieaugumu.
Tāpat pērn pandēmijas dēļ vairums iedzīvotāju bija spiesti pārorientēt savu darba un brīvā laika pavadīšanas aktivitātes uz tiešsaistes vidi, strauji palielinot atkarību no viedajām tehnoloģijām. Šis fenomens savukārt pastiprināja citu gadiem ilgo problēmu - nepietiekami veltīto uzmanību tehnoloģiju drošības risinājumiem.
Tieši pastiprinātā tiešsaistes tehnoloģiju izmantošana Covid-19 pandēmijas apstākļos tādām valstīm kā Krievija un Ķīna pavēra plašākas iespējas iegūt sev vajadzīgo informāciju ar attālinātām metodēm.
Pērn konstitucionālās iekārtās aizsardzības un informatīvās telpas drošības jomā izaicinājumus turpināja radīt nedraudzīgo valstu ietekmes aktivitātes, kuru mērķi bija nemainīgi – graut Latvijas iedzīvotāju ticību savai valstij un Rietumu transatlantiskajai drošības arhitektūrai. Tādu Latvijai nozīmīgu starptautisko organizāciju kā NATO un Eiropas Savienības pastāvēšana, aizvien ir šķērslis Krievijas un Ķīnas globālo ambīciju īstenošanai. Kā norāda Valsts drošības dienests, šīs valstis ir ieinteresētas izmantot pilna spektra ietekmes pasākumu klāstu šo organizāciju vājināšanai.
Dezinformācija un viltus ziņas, kā arī dažādas sazvērestības teorijas 2020. gadā apliecināja savu efektivitāti nekritiski domājošajā sabiedrības daļā, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka to izplatība tuvākā laikā varētu mazināties. Dezinformāciju savā labā arī turpmāk izmantos gan ārvalstu gan vietējie subjekti, lai vēl vairāk polarizētu un šķeltu Latvijas sabiedrību, vairojot neziņu un bailes par nākotni.
Pilnu Valsts drošības dienesta sagatavoto 2020. gada publisko pārskatu lasiet šeit: https://vdd.gov.lv/lv/noderigi/publikacijas/vdd-publisko-parskatu-par-dienesta-darbibu-2020.-gada.art199