Cīņai ar Krievijas viltvāržiem labs risinājums būtu regulāru mācību organizēšana viltus informācijas atpazīšanai, aģentūrai LETA sacīja Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, komentējot gadījumu ar krāpniekiem, kas uzdodas par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniekiem.
Politiķu un mediju maldināšana bija iespējama, jo sabiedrība komunikācijā ir pārgājusi uz digitālu saziņu, kam attiecīgi līdzi seko arī riski. "Par 100% neviens no šiem riskiem nav pasargāts, jo ir pietiekami daudz veidu digitālajā vidē, kā piemānīt un apmuļķot cilvēkus," norādīja Sārts.
Gadījumu, kad viltvārži uzdevās par Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu, Sārts skaidroja ar to, ka patlaban Kremļa ieskatā ir pietiekami sarežģīta situācija, jo Navaļnijs ir cietumā smagā stāvoklī un valstī notiek protesti.
"Tāpēc ir vēlēšanās diskreditēt gan Navaļniju, gan rietumu atbalstu Navaļnijam. Tāpēc tiek piesaistīti dažāda veida resursi," norādīja Sārts.
Nav izslēgts, ka nākotnē notiks vēl līdzīgas operācijas, taču nevajag sagaidīt, ka vienmēr tiks izmantots vienāds scenārijs, atzina Sārts.
"Nevajag vienmēr sagaidīt, ka būs viens un tas pats. Iespējamas arī citas lietas," piebilda NATO centra vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka "digitālā vidē līdz galam neesam apguvuši, ko nozīmē būt piesardzīgiem". Tas attiecoties gan uz politiķiem, gan ierēdņiem, gan žurnālistiem.
Lai izvairītos no krāpniekiem, NATO centra vadītājs iesaka īstenot piesardzības pasākumus, tostarp, pārbaudīt kontaktpersonas identitāti un vērtēt uzmanību piesaistošus faktus.
Tāpat Sārts iesaka ik pa laikam organizēt mācības, kurās iestādes vai organizācijas darbiniekiem "tiek piespēlēti" šādi gadījumi.
"Arī digitālajā vidē ik pa brītiņam vajadzētu piespēlēt darbiniekiem šādus gadījumus un tad skatīties, vai viņi noreaģē atbilstoši procedūrām. Tas ļoti palīdzētu atcerēties, kā jādarbojas šādos gadījumos, un uzlabotu cilvēku spējas atpazīt viltus situācijas," norādīja Sārts.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ceturtdien paziņoja, ka ir konstatēti vairāki gadījumi, kad pie valstu institūcijām vēršas krāpnieki, kas izliekas par Navaļnija līdzgaitnieku Volkovu, iesaistās dialogā un piedāvā tikties tiešsaistē vai sniegt intervijas.
SAB uzver, ka tā ir maldināšana. Visticamāk, par Volkovu uzdodas un saziņā ar politiķiem, institūcijām un arī medijiem Rietumvalstīs iesaistās tā dēvētie pranksteri jeb izjokotāji no Krievijas "Vovan" un "Lexus", īstajos vārdos - Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs.
Lai arī viņi sevi pozicionē kā neatkarīgus aktīvistus, SAB vērtējumā viņu darbība tiek koordinēta un pilnībā atbilst Kremļa politiskajām interesēm un ir Krievijas mērķtiecīgi īstenota ietekmes operācija.
Pirms mēneša ar viltus Navaļnija pārstāvi tikušies Saeimas Ārlietu komisijas deputāti, šādas tikšanās bijušas arī abu pārējo Baltijas valstu parlamentāriešiem un vēl vairāku Eiropas valstu politiķiem. Tāpat viltvārdis piekrāpa arī sabiedrisko mediju - Latvijas Televīziju (LTV).
Maldināšana notiek pēc sekojoša modeļa: sākotnēji organizācijām tiek atsūtīts e-pasts, kura sūtītājs iepazīstina ar sevi kā ar Navaļnija komandas pārstāvi Volkovu un piedāvā sniegt savu redzējumu par situāciju ar Navaļniju un opozīcijas aktivitātēm Krievijā.
Tālāk tiek sākta sarakste, kas atstāj ticamu un autentisku iespaidu. Sadarbībā iesaistītajiem nereti tiek prasīta kāda cita potenciālā "upura" kontaktinformācija, ar ko maldināšanas ķēde izplatās tālāk.
SAB vērtējumā šajā gadījumā maldināšanas mērķis ir graut Navaļnija atbalstītāju reputāciju, Rietumu medijiem un starptautiskai sabiedrībai radīt nedrošību kontaktos ar viņa komandas pārstāvjiem. Pašlaik šis ir īpaši aktuāls jautājums Krievijas iekšpolitikā.
SAB aicina Latvijas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un medijus rūpīgi izvērtēt un pārbaudīt piedāvātos sadarbības projektus un dialoga partnerus.
Dažāda veida viltus identitātes un arvien komplicētākas manipulēšanas tehnikas Krievijas īstenotajās ietekmes operācijās tiekot izmantotas arvien biežāk.
Volkovs savā "Facebook" kontā atzinis, ka pats pārsteidzošākais ir tas, ka video tiešsaistes sarunas laikā krāpnieki ar, visticamāk, tehnoloģiju palīdzību izmantojuši viņa sejas attēlu. Volkovs norāda, ka video redzamā persona tiešām izskatās pēc viņa.
