Lai gan Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S) nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju, noskaidroja aģentūra LETA.
Ņemot vērā, ka Ādamsonam nebija pielaide valsts noslēpumam, viņš nevarēja piedalīties tajās komisijas sēdēs, kurās skatīja valsts noslēpuma objektus. Šīs komisijas kompetencē, piemēram, ir skatīt jautājumus, kas skar aizsardzības un iekšlietu nozaru budžetu, armijas un iekšlietu dienestu attīstības prioritātes.
Šīs komisijas sēdes darbakārtībā detaļas par iekšlietu nozares un armijas materiāltehnisko nodrošinājumu tiek klasificētas atbilstoši valsts noslēpuma objektu sarakstam un daļa jautājumu skatīti attiecīgās augstākas klasifikācijas sēdēs, piemēram, specifiski armijas iepirkumiem veltīti jautājumi.
Šajās sēdēs bez pielaides strādājošais Ādamsons nevarēja piedalīties, tāpat viņš nevarēja komisijas sēdēs iepazīties ar militāro draudu analīzi un valsts aizsardzības plānu, noskaidroja LETA.
Deputāts gan varēja piedalīties komisijas sēdēs, kurās aizsardzības un iekšlietu nozares amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
LETA noskaidroja, ka, piemēram, 2019.gada jūnijā komisija ar Ādamsonu sastāvā ir apmeklējusi valsts austrumu robežu. Toreiz deputāti uzklausīja robežsardzes amatpersonas, tostarp Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Gunti Pujātu, iepazinās ar konkrētiem statistikas datiem par VRS Ludzas pārvaldē konstatētajiem robežpārbaudes rezultātiem, kā arī uzklausīja Pujāta aktualizētās problēmas, un piedalījās valsts robežas posma apsekošanā.
Latvijas televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Ādamsons, kuram nebija pielaides valsts noslēpumam, sniedzis informāciju gan par armijas budžetu, iepirkumiem, gan arī informējis pēc austrumu robežas apmeklējuma.
Tāpat LTV novērojis, ka pie Ādamsona mājas pašlaik atrodas policijas ekipāžas, kuras uzrauga, lai pie mājas neatrastos nepiederošas personas. Visticamāk, tas saistīts ar to, ka mājā pašlaik tiek veikta kratīšana. Tāpat LTV novēroja, ka beigusies drošības iestāžu veiktā kratīšana parlamentā.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Ādamsonu apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests šodien veic neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Ādamsons patlaban parlamentā darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā
Tāpat viņš darbojas arī vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
