Jau vairāk nekā divas nedēļas uz Latvija robežas ar Baltkrieviju kopā ar Valsts robežsardzes darbiniekiem atbalstu robežas apsardzībā sniedz Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi. Atšķirībā no kaimiņos esošās Lietuvas, kur no Baltkrievijas puses ik dienu ienāk arvien vairāk nelegālo imigrantu, te situācija ir salīdzinoši mierīga. Tiesa, gan robežsargi, gan zemessargi ir gatavi novērst iespējamos pārkāpumus. Kopā ar zemessargiem un robežsargiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežu patruļā devās arī “Sargs.lv” komanda. Kā atzīst robežsargi – zemessargu klātbūtne jau likusi apturēt savu darbību virknei pierobežā esošo akcīzes preču kontrabandistu.
Robeža bez žoga
“Sargs.lv” komanda ierodas Valsts robežsardzes Silenes robežapsardzības nodaļā. Te ik pa laikam iebrauc Zemessardzes apvidus automašīnas, kuras no patruļas norīkojuma atved robežsargus un zemessargus. Nogurušo vietā mašīnās kāpj nākamie. Uzdevums nav no vieglajiem, jo šādi vienā norīkojumā kopā jāiet un jāpārbauda pat desmit un vairāk kilometru gari robežas posmi. Teju 30 grādu lielais karstums un sarežģītais apvidus uzdevumu padara vēl grūtāku, jo meži var mīties ar purviem, kalniem un lejām.
Atšķirībā no Latvijas un Krievijas robežas, pagaidām Latvijas-Baltkrievijas robeža vēl ir bez žoga. Ņemot vērā no Baltkrievijas puses nākošo migrantu pieplūdumu Lietuvā, bažas par līdzīgu situācijas attīstību ir arī Latvijas pusē, tāpēc robežsargi jau laicīgi lūguši Nacionālo bruņoto spēku palīdzību.
Līdzi robežsargiem un zemessargiem dodas arī “Sargs.lv”. No Silenes robežapsardzības nodaļas līdz Latvijas un Baltkrievijas robežai jābrauc vien 10 minūtes. Turpat pie robežsargu novērošanas torņa atstājam savas automašīnas un dodamies patruļā.
Nelielu, aptuveni pāris simtu metru garu dzeloņdrāts žoga fragmentu redzam vien Baltkrievijas pusē, taču, kā stāsta paši robežsargi, šāda veida būves Baltkrievijas pusē tiešā Latvijas robežas tuvumā neesot daudz.
Abas valstis sadala ne vien sauszemes robeža, bet arī ūdeņi. Viena no tādām ūdenstilpnēm ir turpat netālu esošais Riču ezers. Atsevišķa tā krasta daļa pieder Latvijai, savukārt līdz ar ūdens robežu sākas Baltkrievija. Daļa ezera atrodas arī Latvijas pusē, to no Baltkrievijas atdala ūdenī novietota boju virkne.
Pagaidām būtiski starpgadījumi uz abu valstu robežām nav konstatēti. Līdz šim ierastākie pārkāpumi bijuši saistīti ar dažāda veida nelegālo akcīzes preču kontrabandu. Robežsargi secina - līdz ar zemessargu parādīšanos uz robežas, arī kontrabandisti savas aktivitātes apturējuši.
Otrā reize, kad palīdz robežsargiem
Kopā ar robežsargiem un “Sargs.lv” patruļā dodas arī zemessardze Veronika Kuļikova no Zemessardzes 3. Latgales brigādes 34. bataljona. Ikdienā Veronika strādā par skolotāju. Šobrīd līdz ar skolniekiem arī viņai ir atvaļinājums, tādējādi iespējams daudz vieglāk izbrīvēt laiku kopīgajām patruļām ar robežsargiem.
Veronika ar robežsargiem Latvijas Austrumu robežu uzraudzījusi ārī pavasarī Covid-19 pandēmijas laikā. Kopš Valsts robežsardzei atkal piesaistīti papildspēki no Zemessardzes, viņa patruļās devusies jau trīs reizes. “Manās maiņās viss ir bijis mierīgi,” stāsta Veronika un atzīst – šādi viņa var ne tikai sniegt savu ieguldījumu valsts drošības uzlabošanā, bet arī gūt prieku no pastaigām pa mežu. Pagaidām gan tikšanās bijusi vien ar dažādiem meža zvēriem, ne kontrabandistiem vai imigrantiem.
Viņa gan atzīst – palīdzēt Valsts robežsardzes kolēģiem varēs līdz augusta sākumam, kad viņai kopā ar citiem pedagogiem būs jādodas uz bērnu vasaras sporta nometni.
Līdz ar Veroniku uz robežu dodas arī vecākais zemessargs Artjoms Fiļimonovs. Līdzīgi kā Veronika, arī viņam šī nav pirmā šādas kopīgās sadarbības reize. Pirms tam apmēram 10 reizes patrulēta robeža Covid-19 pandēmijas laikā. Gatavojoties iespējamai migrācijas krīzei, Artjoms uz robežu atkal devies jau divas reizes.
Viņš ikdienā strādā par kravas mašīnas šoferi. Nedēļā Artjoms pamatdarbā strādāt četras dienas, bet trīs ir brīvas, tad nu brīvais laiks tiek veltīts dienestam. Kā stāsta Artjoms, viņam dienests allaž paticis. Zemessardzē viņš dien piecus gadus un plāno pagarināt savu līgumu. Lai arī brīvdienās nākas atņemt laiku ģimenei, mājinieki viņu šajā izvēlē pilnībā atbalsta.
Kā vērtīgāko ieguvumu no kopīgām patruļām Artjoms min tieši pieredzes apmaiņu.
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas var sastapt arī zemessardzes virsniekus. Viens no viņiem – virsleitnants Juris Gavars, kurš ikdienā ir Zemessardzes 35. bataljona apsardzes instruktors. Kā atzīst virsleitnants J. Gavars – došanās uzdevuma izpildē uz robežu viņam ir kā sava veida atpūta no ikdienas pienākumiem, kas pamatā tomēr ir “sēdošs darbs”. Līdzīgi kā citiem Latgales brigādes zemessargiem, arī viņam būšana uz robežas nav pirmā pieredze. Mierīgi aizritējusi arī Covid-19 laika dežūra. Tagad virsleitnants J. Gavars gatavs doties palīgā robežsargiem, kad vien tas būs nepieciešams.
Virsleitnants J. Gavars saka – pirms došanās uz robežu ikviens zemessargs iziet atsevišķus elementus no robežsargu apmācības. Atsauksmes no kolēģiem bijušas labas. “Kā saka paši robežsargi, jūs droši varat nākt strādāt uz robežas, jo pirmā apmācība ir izieta,” viņš atjoko.
Savukārt Valsts Robežsardzes Silenes nodaļas jaunākais inspektors kaprālis Intars Norkārklis stāsta, ka kopīgos norīkojumos uz robežas jau ir pamanījis Zemessardzes kolēģus, ar kuriem pērn kopā nodrošināta drošība uz robežām Covid-19 pandēmijas laikā.
Runājot par sadarbību, kaprālis I. Norkārklis uzteic zemessargu labo fizisko sagatavotību, tomēr atzīst – strādājot uz robežas, zemessargiem ir, ko mācīties arī no Valsts robežsardzes taktikas. “Mēs meklējam pēdas. Mēs pilnā mērā izmantojam dabas dotos indikatorus – noliekto zāli, nomīdītās sūnas, pieliektos zarus un zāles stiebrus, mēs šīs zināšanas arī nododam kolēģiem,” viņš saka.
Lai gan nelegālā imigrācija Silenes apkārtnē nav konstatēta, I. Norkārklis atzīst – gan robežsargi, gan zemessargi ir un būs pastāvīgā kaujas gatavībā līdz brīdim, kamēr migrantu plūsma pāri Lietuvas robežai apsīks.
Nav indikāciju par migrācijas krīzi
Vērtējot kopējo situāciju uz robežas, Valsts robežsardzes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieks majors Arvīds Beinarovičs atzīst – te tā ir samērā mierīga. Lai gan Lietuvā pēdējo mēnešu laikā vērojams liels nelegālo migrantu pieplūdums no Baltkrievijas puses, Latvijā šādu pārkāpumu tikpat kā nav. Silenes robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā konstatēti vien trīs personu nelegālās robežas šķērsošanas gadījumi.
Sadarbību ar Zemessardzi majors A. Beinarovičs vērtē atzinīgi. Zemessargi, kuri nāk patrulēt uz robežas, ir augsti motivēti un disciplinēti, turklāt pozitīvi vērtējams arī tas, ka zemessargi nāk talkā ar savu transportu.
“Abu dienestu sadarbību redz arī vietējie iedzīvotāji. Viņi saprot, ka šobrīd robežu sargā ne tikai Valsts robežsardze, bet arī Zemessardze. Šī informācija ātri aiziet arī tautās. Tas dod mums lielu plusu, jo baidīties sāk arī tie cilvēki, kuri šajā teritorijā nodarbojas ar akcīzes preču kontrabandu. Pēdējā laikā tie šeit vairs nav manāmi,” viņš saka.
Uz jautājumu, vai šobrīd nav indikāciju par iespējamu nepieciešamību palielināt Zemessardzes sniegto atbalstu, majors A. Beinarovičs atbild noliedzoši.
Arī Zemessardzes 3. Latgales brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Oskars Purmalis atzīst, ka Zemessardze pašlaik iesaistījusi Valsts robežsardzes minimāli lūgto atbalsta personālu. Lielāku atbalstu Valsts robežsardze pagaidām nav lūgusi.
Pulkvežleitnants O. Purmalis gan atzīst – atbalstot Valsts robežsardzi, jāņem vērā, ka paralēli Zemessardzes 3. Latgales brigāde iesaistīta arī atbalsta nodrošināšanā Covid-19 vakcinācijas centros. Pagaidām problēmas ar personāla piesaisti abu uzdevumu izpildei neesot. Tiesa, situācija varētu būt citādāka rudens periodā, kad Zemessardzes rindās atsāksies intensīvs mācību process. Tad situācija tiks vērtēta vēlreiz.
