Igaunija ir paudusi gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību Latvijai, lai mazinātu nelegālās imigrācijas spiedienu uz valsts austrumu robežas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pirmdien Pabriks un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets apsprieduši nelegālās imigrācijas jautājumus Baltijā.
Patlaban Latvija nekādus lūgumus kaimiņvalstij nav izteikusi, taču, ja palīdzība būs nepieciešama, tad ar šo jautājumu nodarbosies Latvijas Iekšlietu ministrija, skaidroja Pabriks.
Ministri bijuši vienotā pozīcijā, ka "nedrīkst pieļaut Baltkrievijas režīma sponsorētu migrantu skaita pieaugumu Latvijas teritorijā" un jāizdara viss, lai robeža netiktu šķērsota.
"Tā nav klasiskā bēgļu situācija, bet Baltkrievijas organizēta politikas sastāvdaļa. Tagad ir jādara viss, lai pēc iespējas mazāk nelikumīgi tiktu šķērsota austrumu robeža," uzsvēra Pabriks.
Jau ziņots, ka par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu četrās dienās kopumā aizturētas 214 personas.
Šogad kopumā par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 269 personas. Pamatā aizturētie ir Irākas pilsoņi.
Lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret "nelegālās migrācijas ieroča" pielietošanu, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) rosinājusi valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Pagājušajā trešdienā premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagājušajā nedēļā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu robežsardzei. Armijai uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.
Tāpat ziņots, ka Golubevas rīcības plānā Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanai iekļauti desmit punkti, no kuriem viens paredz nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem, proti, paaugstinātas drošības dzeloņstieplēm.
