Pujāts: Imigranti uzsver vēlmi ātrāk nokļūt mājās, taču viņi no Baltkrievijas stumti ar spēku

Latvijā (Papildināts)
LETA/Sargs.lv
Robeža
Foto: Foto: Evija Trifanova/LETA

Daudzi imigranti pie Latvijas robežas uzsver vēlmi ātrāk nokļūt mājās, taču viņus no Baltkrievijas stūmuši ar spēku, šorīt intervijā "Latvijas Radio" pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra -  šobrīd uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti saspringta situācija, taču vārds "bēgļi" tiek izmantots kā hibrīdkara elements, uzbrūkot Latvijai un kaimiņvalstīm. Viņš arī pieļāva, ka tuvākajās dienās spriedze uz robežas varētu vēl pieaugt, taču "mēs nedrīkstam piekāpties ne par mata tiesu".

Līdz svētdienas pusnaktij robežsardze uz Baltkrieviju atgrieza 395 pārkāpējus, kas nelegāli mēģinājuši šķērsot Latvija-Baltkrievijas robežu. Tāpat identificētas vēl vairākas grupas, kas vēlas iekļūt valstī, un notiek darbs, lai arī šīs personas atgrieztu atgrieztu Baltkrievijā.

Lielākais robežšķērsotāju skaits konstatēts ceturtdien, kad atpakaļ atgriezta 101 persona, savukārt citās dienās tie vidēji bijuši ap 50 cilvēkiem, ko robežsardze gan neielaiž valstī, gan atgriež atpakaļ.

"Ja izdodas fiksēt personas jau robežas šķērsošanas brīdī, tad tiek norādīts, ka tā ir noziedzīga rīcība un viņi tiek aicināti atteikties no noziedzīga nodarījuma veikšanas. Ja tas neizdodas, veicam pasākumus, lai tas nenotiktu," stāstīja Pujāts, piebilstot, ka robežsardze seko arī tam, vai kādiem cilvēkiem nav nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Katrs robežšķērsošanas gadījums tiek izvērtēts individuāli, izvēloties atbilstošāko taktiku, skaidroja robežsardzes priekšnieks.

Līdz šim pieņemts lēmums uzņemt vienu personu, kurai bija ierobežotas pārvietošanās spējas un kura nevarēja par sevi parūpēties. Pujāts pastāstīja, ka šo cilvēku citi pārkāpēji nesuši pāri robežai. Tagad šis cilvēks nogādāts uz uzturēšanās vietu Latvijā.

Robežas šķērsotāji nav apmierināti ar esošo situāciju, turklāt daudzi uzsver, ka ātrāk vēlas nokļūt atpakaļ mājās Irākā, taču viņus no Baltkrievijas stūmuši pāri robežai ar spēku. "Viņi apratuši, ka šis ceļojums nesniedz tādu gandarījumu, ar kādu viņi bija rēķinājušies," piebilda Pujāts.

Kā ziņots, nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieauga. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 4000. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs.

No 3. augusta, pildot iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, piespiež doties atpakaļ.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.

Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, izsludinājusi ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. Arī Latvijas robežsargi neļauj migrantiem nelegāli šķērsot robežu un piespiež viņus doties atpakaļ.

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka šobrīd uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti saspringta situācija, taču vārds "bēgļi" tiek izmantots kā hibrīdkara elements, uzbrūkot Latvijai un kaimiņvalstīm.

"Liels paldies Valsts robežsardzei, policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas uz robežas ikdienā sastopas ar šo situāciju, Pieļauju, ka tuvākajās dienās spriedze uz robežas varētu vēl pieaugt. Lukašenko atvestie migranti jāskata kontekstā ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām "Zapad"," viņš saka. Ministrs piebilst - tiem, kas domā, ka tagad robežas tiks atvērtas šiem cilvēkiem, jāsaprot - tas būtu veids, kā mēs palīdzētu Baltkrievijas autoritārajam režīmam īstenot šo politiku pret mums. "Te mēs nedrīkstam piekāpties ne par mata tiesu," pauž A. Pabriks.

Viņaprāt, šie cilvēki, ko Lukašenko uzaicinājis, lai šķērsotu robežu ar Latviju un Lietuvu, patvērumu tikpat labi var lūgt arī Baltkrievijā. Visa šī cilvēktiesību aizstāvju kritika, kas tagad tiek vērsta pret Latviju, Lietuvu vai Poliju, patiesībā jāadresē Baltkrievijai.

Tajā pašā laikā A. Pabriks uzsver - Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vienmēr ir gatavībā dažāda veida krīzēm. Svarīgākais, lai tajā brīdī netiek novilcināti lēmumi no valdības puses, cilvēkiem atbildīgos amatos jāspēj pieņemt savlaicīgi lēmumi un pēc tam nevajag baidīties no šiem lēmumiem. To viņš attiecināja arī uz Eiropas Savienību kopumā, kas ne vienmēr esot gatava savlaicīgi noreaģēt un domāt "drošības un militārajā terminoloģijā", kas iepriekšējās desmitgadēs nav bijusi ierasta prakse.

"Sargs.lv" jau rakstīja - Valsts robežsardze kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pēdējo dienu laikā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas konstatējusi vairākkārtējus gadījumus, kad Baltkrievijas militarizēto vienību pavadībā pār Latvijas un Baltkrievijas robežu tiek mēģināts pārvirzīt migrantus no Tuvo Austrumu valstīm. To pierāda “Sargs.lv” arī rīcībā nonākušie Valsts robežsardzes darbinieku safilmētie videomateriāli no abu valstu robežas. Video redzams, ka Baltkrievijas militarizēto vienību pavadībā migranti tiek pārvietoti uz Baltkrievijas robežu ar Latviju, neļaujot tiem nokļūt atpakaļ Baltkrievijas teritorijā.

Dalies ar šo ziņu