Šobrīd tiek gatavots ātrs risinājums pagaidu dzeloņstiepļu žoga uzstādīšanai 37 kilometru garumā, kas nosegs tos Valsts robežsardzes (VR) noteiktos posmus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kuri ir akūti svarīgi nelikumīgas robežšķērsošanas novēršanā, tā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks (Galvenās pārvaldes priekšnieks) pulkvedis Juris Martukāns.
Atskatoties vēsturē, viņš skaidro – jau 2011. gadā valdības līmenī tika iniciēts jautājums par nepieciešamību veikt Latvijas – Krievijas robežas demarkāciju, kā arī austrumu robežas izbūvi. Savukārt konkrēti lēmumi par Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi tika pieņemti 2014. gadā, kā rezultātā laikā no 2015.-2019. gadam tika veikta Latvijas – Krievijas robežas izbūve, kas gan netika pabeigta pilnībā. Savukārt par Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi 2018. gadā tika noslēgta vispārīgā vienošanās, kas netika realizēta, pamatojoties uz Valsts kontroles 2019. gada revīzijas atzinumu. Atzinumā norādīti pasākumi, kuru realizācijā iesaistīti vairāki resori un iestādes, un pasākumi saistīti ar tiesiskā regulējuma pilnveidošanu un valsts robežas joslas zemes jautājumu sakārtošanu.
Vadošā iestāde robežizbūves jautājumos ir noteikta Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas arī iepriekš organizēja ar valsts robežas izbūvi saistītos publiskos iepirkumus.
Jau tika sniegta informācija, ka 2018. gadā konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu uzvarēja uzņēmums SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"". Tā rezultātā 2019. gadā tika izbūvēti četri tilti, kas šobrīd nodrošina robežuzraudzības veikšanu uz valsts robežas, tomēr, kā tika minēts, 2019. gadā robežas izbūves darbi tika apturēti, jo Valsts kontrole 2019. gada revīzijas ziņojumā norādīja pasākumus , kuri veicami, lai pilnveidotu izbūves procesu, savukārt Iekšējās drošības birojs (IDB) uz revīzijas ziņojuma pamata ierosināja kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Tikmēr pats uzņēmums “Igate” nesen sasauktajā preses konferencē informēja, ka cer vienošanos ar Iekšlietu ministriju par Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi atrisināt bez tiesvedības, taču neizslēdz iespēju arī tiesāties. Uzņēmuma vadība norāda, ka viņu noliktavā joprojām glabājoties 30 kilometru žoga, kas bija paredzēts Latvijas austrumu robežas izbūvei, bet tagad stāv neizmantots.
Iekšlietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts – lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē Latvijas–Baltkrievijas robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, augošo koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība u.c. darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.
“Optimistiski raugoties, ja nebūs nekādu šķēršļu, tad, iespējams, jau oktobra beigās, novembra sākumā šis žogs varētu būt izbūvēts, bet jāņem vērā, ka būvniecības procesā var rasties neparedzēti apstākļi, kas procesu var aizkavēt,” viņš saka, piebilstot, ka jau šobrīd ir veikta fiziska robežas posmu apsekošana, uzņēmēji, kuri izrādījuši vēlmi piedalīties žoga izbūvē, pagājušajā nedēļā apmeklējuši robežas joslu, izpētot apvidu un prognozējot veicamos darbus.
Šo uzņēmumu vidū gan neesot iepriekšminētais SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"". Iekšlietu ministrijā skaidro, ka starp uzņēmumu un Valsts robežsardzi iepriekš tika noslēgta vispārējā vienošanās, kas ir spēkā līdz 2022. gada 16. jūlijam. Tā paredz, ka valsts ir tiesīga no uzņēmuma arī nepasūtīt darbus, neizraisot nekādas juridiskās sekas. Ministrijā norāda, ka jaunais būvniecības darbu iepirkums jau esot par pavisam citu priekšmetu, ko pasūta pilnībā cita juridiska persona.
Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas izbūves pasākumu īstenošanai ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotās daļas izņēmumu iepirkumiem par dzeloņstiepļu žoga iegādi un uzstādīšanu, kā arī iepirkumam par būvprojekta izmaiņu veikšanu un autoruzraudzību.
Paredzams, ka turpmāk Iekšlietu ministrija Nodrošinājuma valsts aģentūras personā varēs veikt iepirkumus, kuriem netiks piemērots Publisko iepirkumu likums, nodrošinot attiecīgo pakalpojumu sniedzēju izvēli no vairāku iespējamo pretendentu vidus. Tādējādi, kaut gan Publisko iepirkumu likums netiks piemērots, tomēr tiks nodrošināta konkurence. Vienlaikus, lai mazinātu riskus robežapsardzības infrastruktūras izbūves procesā, tiks lūgts Valsts drošības dienesta attiecīgo pakalpojumu sniedzēju pretendentu izvērtējums.
Tomēr, kā atzīst J. Martukāns, žogs kā fizisks šķērslis nelikumīgo robežšķērsotāju aizturēšanai ir tikai viena daļa no kopējās robežapsardzības sistēmas. Tajā ietilpst gan infrastruktūra, gan tehniskie līdzekļi, gan cilvēkresursi.
Šobrīd Valsts robežsardzes rīcībā ir tehniskie līdzekļi, lai varētu nodrošināt robežas posmus, kur nav fizisku šķēršļu (žoga), piemēram, sensori, novērošanas kameras, bezpilota lidaparāti jeb droni un citi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem šobrīd esot tieši nepietiekamais robežsargu skaits, jo daudzas amata vietas joprojām neesot aizpildītas. Šī jautājuma risināšanā iekšlietu ministre Marija Golubeva virza palielināt robežsargu atlīdzību, t.sk. dienestā esošajiem robežsargiem atjaunot robežpiemaksu, kas būtu atkarīga no slodzes, intensitātes un citiem faktoriem.
Robežsardzes novērojumi liecina, ka daļā gadījumu Baltkrievijas varas iestādes spiež personas šķērsot nelikumīgi Latvijas valsts robežu, tāpēc robežsardze katru gadījumu no krimināltiesiskā viedokļa vērtē individuāli.
Krimināllikums par valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Prokuratūra kopš jūnija no robežsardzes saņēmusi kriminālvajāšanai divus kriminālprocesus kopumā pret 13 Irākas pilsoņiem, vienā lietā apsūdzētas četras personas, bet otrajā deviņas personas.
Jau ziņots, ka robežsargi trešdien novērsuši 31 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu. Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 827 cilvēki.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Tikmēr ikšlietu ministre M. Golubeva 3. septembrī otro reizi pēdējo nedēļu laikā apmeklēs Latvijas-Baltkrievijas robežu. Vizītē ministri pavadīs Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis un Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
