Iesaistot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas inženieru vienību karavīrus, jau līdz rītdienas rītam plānots pabeigt pirmo pagaidu žoga kilometru izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Valsts robežsardzē atzīst – šobrīd žogs tiek būvēts vietā, kur iepriekšējo mēnešu laikā konstatēta vislielākā Baltkrievijas dienestu aktivitāte migrantu “pārstumšanā”. Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos migrantu uz robežas kļūst arvien mazāk. Tāpat mazāk kļūst arī drošībnieku, kuri tos pārdzen, taču apgalvot, ka hibrīddraudi Latvijai ir novērsti, šobrīd vēl nevar.
Lai nokļūtu vietā, kur NBS kaujas inženieri būvē no Slovēnijas dāvinājumā saņemto dzeloņstiepļu žogu, ceļš jāmēro ne tikai ar automašīnām, bet visurgājējiem. Izkāpjot no tā, uzreiz pie kājām pieķeras bieza, slidena dubļu kārta. Šādos apstākļos karavīri ik pa metram uz metāla stabiem gulda virsū dzeloņdrātu pinumu.
Žogs tiek būvēts trīs kārtās – divas dzeloņdrātu rindas apakšējā pusē un viena kārta pa virsu. Pinumi tiek pamatīgi nostiprināti pie zemes, kas tos neļaus vienkārši pacelt, lai caur tiem varētu netraucēti izlīst.
Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz neredzam nedz Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvjus, kas iepriekš aktīvi “stūmuši” pāri robežai migrantus, nedz pašus migrantus. Robežsargi un NBS pārstāvji gan ir pārliecināti – lai arī ārēji neredzami, Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvji tepat vien ir un rūpīgi vēro Latvijas pusē notiekošo.
Pirmie žoga kilometri
Lai arī Aizsardzības ministrija dāvinājumā no Slovēnijas aizsardzības ministrijas kopumā saņēmusi piecus kilometrus dzeloņdrātu pinuma, kaujas inženieru būvētais pagaidu žogs būs īsāks. Iemesls – dzeloņdrātu pinums tiek likts vairākās kārtās, lai nožogojums būtu izturīgāks un efektīvāks.
Arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts atzīst – šī ir bijusi viena no iecienītākajām vietām, ko Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvji izmantojuši migrantu plūsmas organizēšanai.
Līdz ko tiks pabeigts Iekšlietu ministrijas uzsāktais dzeloņdrātu pinuma iepirkums, tā pagaidu žoga izbūve tiks turpināta no vietas, kur darbu būs pabeiguši NBS kaujas inženieri.
Tikmēr A. Pabriks uzsver – žoga būvniecība būtu jāfinansē arī no Eiropas Savienības kopējiem līdzekļiem. Ar šo ideju viņš nācis klajā ES valstu aizsardzības ministru tikšanās reizē, tomēr dzirdīgas ausis šim piedāvājumam tā arī netika atrastas. A. Pabriks gan piebilst – kaut sākotnējā atbilde bija negatīva, redzot, kā Eiropas Ziemeļaustrumos pieaug nelegālās migrācijas vilnis, Eiropas Savienības vadībai nāksies atgriezties pie šīs problēmas risināšanas.
Dzeloņdrātu deficīts
Iepazīties ar situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas otrdien klātienē bija ieradusies arī iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pašlaik ministrijas pakļautībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra noslēgusi vienu līgumu par pagaidu žoga materiāla iegādi un izbūvi. Tāpat šonedēļ noslēgta cenu aptauja, kurā izvēlēts uzņēmums, kurš gatavs piegādāt dzeloņstieples un izbūvēt 37 kilometrus pagaidu žoga. Pēc ministres teiktā tagad uzņēmēja rīcībā ir 15 dienas, kuru laikā jāatved materiāli un jāsāk darbi.
Tiesa, problēmas robežas nostiprināšanā ar Baltkrieviju nav tikai Latvijai.
Amatpersonas gan norāda, lai arī pagaidu žogs apgrūtinās Baltkrievijas dienestu iespējas ātri iedzīt migrantus Latvijas teritorijā, kā arī pašu migrantu vēlmi līst cauri dzeloņdrātu pinumiem, uz to pilnībā paļauties nevar. Kā norāda G. Pujāts – uz sauszemes robežas nepieciešams vismaz 130 kilometrus garš pastāvīgais žogs.
Hibrīduzbrukums nav beidzies
Vaicāts par pašreizējo drošības situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ģenerālis G. Pujāts atzīt – lai gan tā mazliet ir uzlabojusies, saukt to par normālu vēl nevar.
“Spriedze aizvien saglabājas visai augsta. Ik dienu Latvijas robežu ar Baltkrieviju mēģina šķērsot vairāk nekā desmit cilvēku. Šo personu nonākšana Latvijā netiek pieļauta un tās tiek nosūtītas atpakaļ uz Baltkrieviju,” saka Valsts robežsardzes priekšnieks.
Viņš gan norāda, ka tik liela migrantu pieplūduma, kāds bija manāms iepriekšējos mēnešos, vairs neesot. Ģenerālis G. Pujāts uzskata, ka iespējams savu lomu te ir spēlējuši rudenīgie laikapstākļi, kas Dienvidu valstu izcelsmes migrantiem šķiet pārāk auksti. Tiesa, nevar izslēgt iespēju, ka līdz ar pavasari situācija uz Austrumu robežas atkal var pasliktināties.
Tāpat ģenerālis G. Pujāts atzīst, ka līdz ar NBS iesaisti valsts robežas apsardzības pastiprināšanā mazinājies to gadījumu skaits, kad Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji ar varu Latvijas teritorijā iespiež migrantus.
Viņš gan uzsvēra – sadarbība ar NBS uz Austrumu robežas ir jāturpina, jo pret Latviju vērstās hibrīdās darbības Baltkrievija turpina, tiesa, ne tik lielos mērogos. “Mēs neredzam simtus ar migrantiem, taču tie aizvien ir, tādēļ sadarbība ar NBS ir jāturpina. Tieši pašreiz cilvēku skaits uz robežas ir pietiekams,” viņš saka.
Drīzumā personāla papildinājumu savās rindās gaida arī Valsts robežsardze. Nākamā gada budžetā pieprasīts papildus finansējums gan algu celšanai, gan personāla piesaistei. Tomēr apgalvot, ka briesmas jau garām, nevar, kas nozīmē, ka arī tuvākos mēnešus NBS, visticamāk, būs jāsniedz atbalsts Valsts robežsardzei.
Tikmēr pastiprinātā Valsts robežsardzes un NBS spēku klātbūtne uzlabojusi kopējo drošības situāciju pierobežā. Pastāvīga un pastiprināta abu dienestu klātbūtne samazinājusi arī kopējo noziedzības līmeni.
Valsts robežsardze informē, ka 28. septembrī Latvijas robežsargi novērsuši 16 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt Lietuvas robežsargi 29. septembrī piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju 63 migrantus.