Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum, liecina Iekšlietu ministrijas otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētie materiāli.
Kopējais piegādājamais dzeloņstiepļu apjoms ir 111 kilometri. Pirmie 17 kilometri piegādāti 7.oktobrī. Līdz 14.oktobrim jānotiek 37 kilometru dzeloņstiepļu piegādei, bet līdz 22.oktobrim - 36 kilometru dzeloņstiepļu piegādei. Novembrī jānotiek atlikušā 21 kilometra dzeloņstiepļu piegādei, tādējādi pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi plānojot pabeigt līdz 17.novembrim. Kopējā žoga ierīkošanas un dzeloņstiepļu piegādes summa veido 3 757 531 eiro.
Valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi gar Baltkrievijas valsts robežu iecerēts pabeigt līdz 2023.gada beigām. Kopumā jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tostarp, pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.
Patlaban pieejamais finansējums 2022.-2024.gadā pastāvīgās robežapsardzībai nepieciešamās infrastruktūras neizbūvētās daļas izbūvei gar Latvijas un Baltkrievijas ārējo robežu veido 2 072 400 eiro, bet rezervētais finansējums ir 27 833 721 eiro. Par minēto finansējumu paredzēta būvprojekta izmaiņu projekta izstrāde, būvniecība, autoruzraudzība un būvuzraudzība. Tāpat paredzēta atsavināmo zemes vienību īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns komisijas sēdē atzina, ka pagaidu dzeloņstiepļu žogu uz robežas varētu arī atstāt, tas būs noderīgs pastāvīgajam žogam un kalpotu kā papildu elements robežsapsardzības sistēmai.
Jau līdz šim uzstādītais pagaidu žoga posms, ko Latvija saņēma dāvinājumā no Slovēnijas, savu artavu ir devis, jo tajā nav konstatēti nelegālas imigrācijas pārkāpumi, norādīja Martukāns.
Jau ziņots, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.