Kā daļa Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā iesaistīta gan plānošanas procesos, gan militārajās mācībās, ko veic brigāde. Nav šaubu, ka esam spējīgi izpildīt visus uzdevumus, kas mums būtu jāveic, tā intervijā “Sargs.lv” uzsver NATO kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Džons Bensons (John W. Benson). Viņš norāda – lai arī ik sešus mēnešus mainās kaujas grupas komandieris, tās karavīri, vienības gatavība, kā arī integrācija un savietojamība ar citiem Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes spēkiem nemazinās. Tikmēr pulkvežleitnanta galvenais mērķis viņa rotācijas laikā ir stiprināt abu vienību kopīgo kaujas elementu vienotu darbu.
Vadīt karavīrus ir pulkvežleitnanta Dž. Bensona sapņu darbs. To viņš dara arī dzimtenē – Kanādā. Tomēr, kā saka pats NATO kaujas grupas komandieris – viņam ir paveicies dubultā, strādājot Latvijā ar tik daudzveidīgu vienību, kurā ir vairāk nekā 1000 karavīru no deviņām dažādām valstīm.
Viņš stāsta – no vienas puses, strādājot multinacionālā vidē, vienmēr būs izaicinājumi, bet no otras – neskatoties uz to, ka kaujas grupas katras valsts vienība primāri ir saistīta ar savas valsts bruņotajiem spēkiem, ar savu nacionalitāti, vienībā ir vienprātība un vienota izpratne par mērķiem un uzdevumiem, esot Latvijā. Līdz ar to izaicinājumu, kurus varētu gaidīt šādā vienībā, vienkārši nav. Tas skaidrojams ar to, ka teju sešu gadu ilgās kaujas grupas klātbūtnes laikā ir nostiprinātas gan rotāciju procedūras, gan attiecības.
Tikmēr žēl, ka karavīri, ieskaitot pašu pulkvežleitnantu, Latvijā uzturas tikai sešus mēnešus, bet tas ir veids kā vienība strādā. Vienlaikus gan labākais par kaujas grupu, esot daļai Mehanizētās kājnieku brigādes – karavīriem rotējot, kaujas grupa paliek. “Attiecības, sadarbība, kas šeit izveidota, arī pēc tam tiek uzturēta un pilnveidota,” viņš saka.
Pulkvežleitnants arī dalās – tāpat kā uz visiem, arī uz sabiedroto karavīriem Covid-19 radījis zināmu ietekmi. Viņš gan piebilst, ka kaujas grupas visi karavīri ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, tāpat kā lielākā daļa Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Arī NBS Ādažu militārajā bāzē noteikti vīrusa ierobežošanas un drošības pasākumi. Galu galā – karavīru veselība ir pirmajā vietā.
“Vīruss nav radījis nekādu būtisku ietekmi uz apmācību procesu. Vakcinācija ir strādājusi, un esam tikuši galā ar ļoti maz saslimšanas gadījumiem, uzturot spējas un izdarot visu, kas iecerēts,” uzsver NATO kaujas grupas komandieris.
Tāpat nesenais lokdauns Latvijā bija pilnīgi nepieciešams. Tiesa, līdz ar ierobežojumiem Dž. Bensons zaudējis iespēju iepazīt Latviju.
“Mēs arī nevaram pilnīgi visu savu laiku veltīt tikai un vienīgi. Daļa no pieredzes, esot daļai komandas, ir šīs valsts iepazīšana. Man bija iespēja pēdējos mēnešos paviesoties teju viscaur Latvijā, un ne tikai mācību sakarā, bet personīgi apskatot tādas pilsētas kā Jelgavu un Siguldu. Tādā veidā esmu guvis izpratni par šīs valsts kultūru, vidi, kas ir kritiski svarīgi tam, ko mēs pamatā šeit darām. Mūsu spējas cīnīties un trenēties ir kritiskas, bet to daudz vienkāršāku padara, ja labāk izproti valsti un tās cilvēkus,” viedoklī dalās pulkvežleitnants Dž. Bensons, piebilstot, ka viņš ir sajūsmināts par eposu “Lāšplēsis”, ko izlasījis jau vairākkārt, kā arī par iespēju būt klātesošam Latvijas valsts svētkos 11. un 18. novembrī.
Savukārt, daloties vērtējumā par vienības karavīru motivāciju, uzturoties Latvijā, viņš pieņem – karavīru vidū noteikti ir sava veida sūkstīšanās, tāpat kā tas būtu ikvienam, esot prom no mājām. Vienlaikus gan karavīri ir apmierināti un saprot, kāpēc atrodas Ādažu bāzē.
Viņš arīdzan uzsver – pret NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izturas tāpat kā pret jebkuru citu Mehanizētās kājnieku brigādes vienību, tikmēr viņš ir tāds pats bataljona komandieris kā pārējie brigādes bataljonu komandieri. Šāda pieeja, kas bijusi jau kopš pirmsākumiem, integrāciju padarījusi ļoti vienkāršu.
Vienlaikus gan šīs rotācijas klātbūtnes posms visām vienībām līdz šim bijis ļoti piepildīts – daļa Mehanizētās kājnieku brigādes 1.mehanizētā kājnieku bataljona karavīru šobrīd atrodas operācijā Kosovā, savukārt vēl daļa drīzumā dosies uz Vāciju, lai piedalītos starptautiskajās militārajās mācībā “Allied Spirit”, līdz ar to kopīgu vingrinājumu grafiku salāgošana savu reizi nenotiek kā iecerēts.
“Katru reizi, kad kāda vienība dodas poligonā, veic vingrinājumus, militārās mācības vai arī kādas sociālās aktivitātes, mēs jau automātiski raugāmies uz iespējām iesaistīt iespējami vairāk vienību. Tas ir ļoti svarīgi, iepazīstot vienam otru, lai varam kopā gan cīnīties, gan arī dalīties viedokļos par operāciju izpildi. Mums nav bijis tāda vingrinājuma, kurā nepiedalītos kāda no brigādes vienībām, un tas irt ļoti būtiski,” uzsver kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Dž. Bensons.
Tāpat NATO kaujas grupa iegūst no visu vienības dalībvalstu karavīru konsekventa un stabila ieguldījuma, kamēr Mehanizētā brigāde apzinās sabiedroto spējas, kuras neietekmē rotācijas. Vienība arīdzan vienmēr raudzīsies pēc nelielām izmaiņām gan struktūrā, gan spēju ziņā, tomēr tās pamata kodols vienmēr ir stabils, nodrošinot visu nepieciešamo operāciju un uzdevumu veikšanai.
Komandieris arī stāsta, ka turpmākajos mēnešos iecerējis vienībā vairāk pilnveidot pretgaisa aizsardzības spējas, kā arī pilnveidot sadarbspējas bataljonu un rotu līmenī.
“Šobrīd tiek likts uzsvars uz vienību un to spēju elementu sadarbības stiprināšanu, piemēram, starp mūsu Artilērijas rota un brigādes Artilērijas divizionu vai starp mūsu izlūkošanas komandas un brigādes Kaujas atbalsta bataljona izlūkošanas elementiem. Būtiski ir atpazīt visas kaujas grupas spējas, kas strādā caur Mehanizēto kājnieku brigādi. Kā daļa brigādes, mēs esam iesaistīti plānošanā un mācībās, ko tā veic, un manī nav šaubu, ka kaujas grupa un brigāde ir gatava un spējīga izpildīt visus uzdevumus, kas mums būtu jāveic,” uzsver komandieris.
Tikmēr pulkvežleitnanta galvenais mērķis viņa rotācijas laikā ir saliedēt karavīrus un, protams, attīstīt vienības spējas, galvenokārt fokusējoties kaujas grupas koncepta attīstību.
Viņš arī atzīmē, ka Mehanizētās kājnieku brigādes spēju attīstība redzama teju ik nedēļu, kā piemēru minot nesen saņemtās “Patria” 6x6 bruņumašīnas, kas ir būtisks papildinājums vienības mehanizācijai. Savukārt NBS karavīrus viņš vērtē kā ļoti profesionālus, kuri tic tam, ko dara un tiecas tikai un vienīgi uz izcilību.
Augstu vērtējami arī Nacionālo bruņoto spēku zemessargi – īpaši viņu apņēmība. Zemessardzē ir pavisam cita dinamika, kamēr tās brigādēm ir ļoti laba izpratne par tās atbildībā esošajiem reģioniem. Turklāt ļoti izceļamas ir zemessargu spējas, ņemot vērā, ka viņi velta mazāk laika mācībām, nekā profesionālā dienesta karavīri.
Tikmēr ļoti liels solis pretī Nacionālo bruņoto spēku elastīgumam un ātrai reaģēšanai ir NBS Gaisa spēku lidlauka “Lielvārde” septembrī iegūtais instrumentālais lidojumu sertifikāts, kas nodrošina spēju uzņemt sabiedroto valstu gaisa kuģus jebkuros diennakts un klimatiskajos laikapstākļos.
“Galvenā atslēga militārajā vidē ir elastīgums, pārvietojot vienības, ekipējumu, transportlīdzekļus. Mums ir jābūt spējīgiem pārvietoties gan gaisā, gan pa sauszemi, gan pa dzelzceļu. Līdz ar to pievienojot opciju, kas ir pilnā Latvijas bruņoto spēku kontrolēta, ir ļoti liels solis tuvāk elastīgumam. Tā ir papildus iespēja. Tas gan nenozīmē, ka tā ir vienīgā iespēja, ko izmantojam, bet tā sniedz lielāku elastīgumu pārvietojoties, kā arī paplašina apmācību iespējas,” vērtē pulkvežleitnants.
Viņš arī atgādina – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā ir skaidra misija, kas ir atturēt un vajadzības gadījumā arī aizstāvēt no agresijas, kas vērsta pret Latviju un tās teritoriju.
