Saeimas vairākums šodien pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret parlamenta deputātu Jāni Ādamsonu.
Šo lēmumprojektu iepriekš atbalstīja parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums.
Ādamsonam inkriminē trīs Krimināllikuma pantus - spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un munīcijas nelikumīgu glabāšanu. Aģentūrai LETA zināms, ka deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat parlamentārietim inkriminē vairāku desmitu patronu nelikumīgu glabāšanu.
Par spiegošanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
No prokuratūras aģentūrai LETA patlaban nav izdevies noskaidrot, kad Ādamsonam uzrādīs apsūdzību. Prokurors Juris Ločmelis 1.decembrī aģentūrai LETA apstiprināja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VDD) saņēma ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu tikai pret Ādamsonu un vēl vienu personu.
Vasarā publiski izskanēja, ka šajā lietā tika aizturēts un apcietināts Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs. TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka apcietinājums varētu būt piemērots arī bijušajam Latvijas PSR VDK Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšniekam, VDD priekšteča - Drošības policijas darbiniekam un bijušā iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomniekam Andrim Strautmanim un kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam.
Patlaban aģentūrai LETA prokuratūrā vai Valsts drošības dienestā nav izdevies noskaidrot, kura ir otra kriminālvajāšanai nodotā persona un kāds liktenis šajā lietā izvērsies publiski minētajām personām.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra vērsās pie Saeimas, lūdzot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Ādamsonu, kuru jūnijā aizturēja Valsts drošības dienests (VDD). Tiesa Ādamsonu nolēma apcietināt jūnija sākumā un kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga.
Saeimas vairākums 10.jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts drošības dienestam par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.
