Krievijas sāktās karadarbības pret Ukrainu dēļ Latvijā patlaban nav pamata panikai, tomēr Latvija prasīs NATO sabiedrotajiem nekavējoties pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, pauž Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un Aizsardzības ministrija.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) "viss ir attiecīgajā līmenī", Latvijai papildus draudi patlaban nav un armija visu kontrolē, aģentūrai LETA sacīja Pabriks.
Latvijai nav tūlītēju militāru draudu, jo ievērojama daļa no Latvijas apkārtnē izvietotajiem Krievijas spēkiem šobrīd tiek pielietoti uzbrukumam Ukrainai, bet tas nenozīmē, ka mēs varam atslābt, paziņojumā presei norāda Pabriks.
Aizsardzības ministrija apliecina, ka NBS ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta. Latvija seko līdzi jebkurām militārajām pārmaiņām un ar informāciju apmainās ar sabiedrotajiem.
Februāra sākumā Pabriks izdevis pavēli NBS plānot un īstenot pastiprinātas drošības situācijas uzraudzības operāciju uz valsts ārējās robežas, kā arī noteikt paaugstinātu gatavības laiku NBS, tostarp arī Zemessardzei.
Pabriks vērtēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas vadošā elite ir pārkāpusi visas starptautiskās tiesības un sākusi agresiju pret neatkarīgu un brīvību mīlošu valsti.
"Es to salīdzinātu kaut kādā mērā ar PSRS agresiju pret Somiju 1939.gadā, kad viss balstījās uz pamatīgiem meliem. Tagad galvenais, lai uz Krievijas iebrukumu būtu spēcīga brīvās pasaules reakcija - maksimālas ekonomiski-politiskas sankcijas un maksimāls atbalsts Ukrainai," uzsvēra ministrs.
Latvijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā preses paziņojumā teikts, ka Latvija nekavējoties prasīs atbalstu starptautiskajai sabiedrībai un sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību reģionā un atturētu Krieviju no agresijas. "Latvija prasīs NATO sabiedrotajiem nekavējoties pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, gan skaitliski palielinot karavīru skaitu, gan aizpildot nozīmīgākos nacionālo aizsardzības spēju iztrūkumus," paziņojumā uzsver Pabriks.
LETA jau rakstīja, ka pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Latvija prasa sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam. Šī norma nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Vienlaikus Pabriks aicina Saeimu un valdību pēc iespējas ātrāk vienoties par aizsardzības budžeta palielināšanu 2,5% no IKP, kā arī sabiedrībai izteikt savu protestu Krievijas rīcībai un apliecināt atbalstu Ukrainai, pievienojoties Zemessardzei.
Pabriks norāda, ka Ministru kabinets jau iepriekš ir informēts par nepieciešamību nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību un kritiskās infrastruktūras spēju darboties krīzes gadījumā, apzināt energoresursu pieejamību, rezerves Latvijā, nepieciešamo apjomu un piegādes cenas.
Gatavojoties iespējamai drošības situācijas eskalācijai, Aizsardzības ministrija ir izsūtījusi vēstuli visām Latvijas pašvaldībām par rīcību krīzes gadījumā un par uzdevumiem, kādi pašvaldībām jārisina.
Tikmēr NBS komandieris Leonīds Kalniņš ceturtdienas rītā Latvijas radio atzina, ka NBS darot visu nepieciešamo, lai Latvijā neizceltos panika un sabiedrība būtu mierīga. "Bruņotie spēki vienmēr atradušies īpašā režīmā nodrošinot Latvijas aizsardzību. Pārraugām visu, kas ir tuvu Latvijas valstij, apmaināmies ar informāciju ar sabiedrotajiem. Izdarīts ir daudz, lai Latvijas atrastos drošībā," uzsvēra Kalniņš.\
NBS komandieris atgādināja, ka jau kopš 2017.gada Ādažu bāzē uzturas NATO kaujas grupa, tāpat aizvadītajā naktī ieradušies papildus ASV karavīri. Arī Kanāda nolēmusi nosūtīt papildus karavīrus.
Kalniņš norādīja, ka NBS turpina iepriekš sāktās militārās mācības un turpinot sniegt atbalstu robežsargiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
Īsi pēc tam televīzijas kanāls "Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.
