Ietekmes pasākumu ārvalstīs īstenošana ir kompleksa dažādu Krievijas institūciju kopdarbība, kurā specdienestiem bieži vien ir vadošā loma. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā Krievijas Prezidenta administrācija (PA) ir viena no centrālajām struktūrām, kas organizē ietekmes aktivitātes pret Latviju, Baltiju un Krievijas tuvējās pierobežas valstīm.
Šīs aktivitātes stratēģiskā līmenī pārrauga PA vadītāja vietnieks un Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam personīgi pietuvinātais Dmitrijs Kozaks, kurš ir Kremļa politikas kurators Krievijas tuvējās pierobežas valstīs, tostarp Baltijas valstīs.
D. Kozaka pārziņā atrodas divas PA apakšstruktūras – Starpreģionālo attiecību un kultūras sakaru pārvalde un Pārrobežu sadarbības pārvalde. Pārvalžu nosaukumi neataino to patiesās funkcijas – to uzdevums ir nodrošināt un veicināt Krievijas ietekmi tuvējās pierobežas valstīs plašā ģeogrāfiskā teritorijā no Baltijas valstīm līdz Centrālāzijai, galvenokārt īstenojot dažādus ietekmes pasākumus, teikts Satversmes aizsardzības biroja 2021. gada publiskajā pārskatā.
D. Kozaka pārraudzītajām pārvaldēm ir būtiska ietekme Krievijas ārpolitikas operacionālajā un taktiskajā lēmumu pieņemšanā un šo lēmumu realizēšanā. Tāpat SAB vērtējumā, ļoti iespējams, PA pārvaldes sniedz informāciju un ieteikumus Kremļa stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā, lai arī nav tajā iesaistītas. Šajās pārvaldēs strādā esošie vai bijušie Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu virsnieki. Piemēram, Starpreģionālo attiecību un kultūras sakaru pārvaldes priekšnieks Igors Maslovs ir identificēts kā Ārējā izlūkošanas dienesta (SVR) darbinieks. Līdz 2021. gada februārim pārvaldi vadīja Vladimirs Černovs, bijušais VDK un SVR virsnieks.
Visbiežāk projekti, kurus attiecībā uz Latviju koordinē PA pārvaldes, ir pseidoekspertu apaļā galda diskusijas un konferences, kā arī uz manipulatīviem faktiem un tendenciozi atlasītiem arhīvu materiāliem balstīti “pētījumi”. Latviju diskreditējoši “pētījumi”, publikācijas un pseidoekspertu konferences ir joma, kur D. Kozaka pārvaldes strādā salīdzinoši veiksmīgi un rada vērā ņemamu kaitējumu Latvijas interesēm. Tajā pašā laikā Krievijas iesaiste šo aktivitāšu organizēšanā vairumā gadījumu ir viegli identificējama, tādējādi būtiski mazinot to efektu, teikts Satversmes aizsardzības biroja 2021. gada publiskajā pārskatā.
Pieaugot izpratnei par Krievijas ārpolitikas mērķiem un izmantotiem ietekmes instrumentiem, starptautiskā sabiedrība arvien kritiskāk vērtē dažādu Kremļa “izkārtnes organizāciju” un ietekmes aģentu paustos Latviju diskreditējošos vēstījumus. Kremlis slēptas ietekmes nodrošināšanai ārvalstīs kā vienu no instrumentiem izmanto varas elitei pietuvinātu oligarhu finansētas privātas organizācijas un uzņēmumus. Vienu no šādiem ietekmes aģentu tīkliem koordinē Jevgeņijs Prigožins. Viņš ir viens no Krievijas uzņēmējiem, kurš savu uzņēmējdarbību izveidojis, nodrošinot pakalpojumus Krievijas valsts struktūrām. Savas darbības ēdināšanas pakalpojumu nozarē dēļ J. Prigožins pazīstams kā “Putina šefpavārs”.
Plašu mediju un starptautisko uzmanību J. Prigožins ieguvis kā īpašnieks Sanktpēterburgas “troļļu fermai” un privāti militārajam uzņēmumam “Vagner”, kas nodrošina algotņus Krievijas militārajām operācijām Ukrainā, Sīrijā un Lībijā. J. Prigožins savu aktivitāšu dēļ ievietots ES un ASV sankciju sarakstos. Ar viņu saistītas organizācijas darbojas vairākos desmitos valstu, galvenokārt Āfrikā, Krievijas tuvējās pierobežas valstīs un Eiropā. Šajā tīklā esošās organizācijas galvenokārt imitē leģitīmas ar Krieviju nesaistītas privāta lobija aktivitātes, bet to patiesais nolūks ir mērķa valstu politikas ietekmēšana Kremlim izdevīgā virzienā. SAB vērtējumā ir ļoti iespējams, ka Krievijas specdienesti ir iesaistīti J. Prigožina organizāciju aktivitātēs. Viena no J. Prigožina tīkla organizācijām “Admis Consultancy Ltd.” (ADMIS) 2021. gadā plānoja aktivizēt darbu Baltijas jūras reģionā, tajā skaitā Latvijā.
2021. gada janvārī ADMIS rīkoja virtuālu diskusiju, kurā par aktuālajiem ES dienaskārtības jautājumiem aicināja diskutēt ekspertus, politiķus un amatpersonas no Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas. Uz diskusiju pamata tapa rekomendāciju ziņojums. Projekts atstāja pilnībā leģitīmu iespaidu, kas piesaistītajiem dalībniekiem neradīja aizdomas par pasākuma slēpto dienaskārtību. ADMIS aktivitāšu galvenais nolūks, visticamāk, bija ekspertu un viedokļu līderu tīkla veidošana reģionā, lai attīstītos kontaktus varētu izmantot sarežģītāku ietekmes pasākumu īstenošanai nākotnē.
Pateicoties publiski pievērstai uzmanībai ADMIS aktivitātēm, organizācija šobrīd savas aktivitātes ir pārtraukusi. Tomēr Latvijas politiķi, amatpersonas un viedokļu līderi arī turpmāk būs ADMIS līdzīgu ietekmes organizāciju mērķu grupa, teikts Satversmes aizsardzības biroja 2021. gada publiskajā pārskatā.
