Lai panāktu karadarbības pārtraukšanu, NATO dalībvalstīm ir jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka NATO ir gatava reaģēt uz Krievijas iebrukumu Ukrainā divos virzienos - stiprinot Ukrainas militārās spējas pretoties un stiprinot NATO Austrumu flangu.
Prezidents norādīja, ka NATO ir nolēmusi palielināt multinacionālo kaujas grupu skaitu no četrām uz astoņām, no kurām viena atrodas Latvijā, Ādažos. Pēc Levita paustā, tiks izveidotas četras jaunas multinacionālas kaujas grupas Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā, lai būtu "nosegts" viss NATO Austrumu flangs.
Viņš norādīja, ka tā ir tikai daļa no NATO Austrumu flanga stiprināšanas. Patlaban notiek plānošana un gala rezultāts būs NATO samitā, kas jūnijā notiks Madridē.
Levits atzīmēja, ka Latvija aktīvi iesaistīsies plānošanā un jaunās NATO koncepcijas radīšanas. Latvija koordinēs savu nostāju kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm aliansē.
Prezidents uzsvēra, lai gan NATO kā organizācija neiesaistās Krievijas konfliktā, NATO dalībvalstis ir nolēmušas ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai. Viņa ieskatā, indikācijas par Krievijas un Ukrainas sarunu rezultātiem apliecina, ka Ukraina, savas nācijas motivācijas dēļ aizsargāt savu dzimteni un valsti, bijusi spējīga pretoties. Tāpat tas parāda, ka NATO dalībvalstu palīdzība Ukrainai ir bijusi efektīva un tā ir jāturpina.
"Latvija kā samērā neliela NATO dalībvalsts, tāpat arī Igaunija un Lietuva, ir devusi ļoti nozīmīgu militāru palīdzību Ukrainai. Lielākas NATO dalībvalstis ir devušas vairāk. Bet mēs visi aliansē uzsveram to, ka militārā palīdzība ir jāpalielina. Tā ir panākumu ķīla, lai nonāktu pie karadarbības pārtraukšanas," norādīja Valsts prezidents.
