Valsts drošības dienests (VDD) pērn novērojis Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanos attiecībā pret Latviju, tomēr paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, teikts ceturtdien publicētajā VDD pagājušā gada darbības pārskatā.
Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanās attiecībā pret Latviju lielā mērā skaidrojama ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ceļošanas un sabiedriskās dzīves ierobežojumiem.
VDD vērtējumā paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, it īpaši, ja padziļināsies Rietumu un Ķīnas domstarpības nozīmīgos jautājumos.
Pārskatā arī minēts, ka Ķīnas specdienestu aktivitātes galvenokārt bija saistītas ar interesi par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgām nozarēm un uzņēmumiem.
Ķīnas izlūkdienesti atklātus sadarbības piedāvājumus ārvalstniekiem parasti piedāvā, tiem viesojoties Austrumāzijā. Kaut arī Latvija šobrīd nav Ķīnas specdienestu prioritāte, Latvijas iedzīvotājiem ir jāņem vērā, ka šīs valsts izlūki nekavēsies izmantot labvēlīgus apstākļus operatīvo pozīciju veidošanai Latvijā.
2021.gadā Latvijas informatīvajā telpā līdzās Krievijas agresīvās ārpolitikas masveidīgajai propagandai un pret Latviju un tās sabiedrotajiem vērstajām informācijas operācijām bija identificējama arī Ķīnas informatīvā ietekme.
Līdzīgi kā 2020.gadā, arī pērn Ķīnas informatīvās ietekmes centienus veidoja tās ārpolitikas mērķiem atbilstošu vēstījumu sistemātiska izplatīšana un mērķtiecīgas sadarbības veidošana ar Latvijas mediju un akadēmiskās vides pārstāvjiem nolūkā tos izmantot kā Ķīnas politisko, ekonomisko un zinātnisko ietekmi veicinošus, noderīgus "viedokļa līderus".
Nozīmīga loma minētajos Ķīnas ietekmes centienos bija šīs valsts diplomātiskajam korpusam Latvijā, pausts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.
Viens no šādas sadarbības mērķiem var būt arī regulāra informācijas un datu nodrošināšana Visķīnas žurnālistu asociācijai par attiecīgās valsts mediju vidi un tās aktīvākajiem dalībniekiem, kā arī citiem jautājumiem, kas var būt svarīgi Ķīnas ārpolitikas mērķu realizēšanā, tajā skaitā panākt Ķīnas pozitīva tēla nostiprināšanos citu valstu sabiedrībās.
Ķīnas informatīvās ietekmes centienus raksturo arī agresīva vēršanās pret tās ārpolitikas un ģeopolitikas mērķiem neatbilstošas informācijas izplatību. Ķīna un ar to saistītie subjekti tiešā veidā cenšas ietekmēt izplatīto saturu un pieprasīt sev netīkamas informācijas izņemšanu no attiecīgā medija, teikts pārskatā.
VDD veiktā analīze liecina, ka Ķīnas ārpolitikas mērķiem atbilstoši vēstījumi tika izmantoti vairākos Krievijas finansētajos un Kremli atbalstošajos informācijas resursos.
Minētais skaidrojams ar to, ka gan Maskavas, gan Pekinas pasaules redzējumā Rietumi un Latvija kā to sastāvdaļa ir "pretinieks", kura pozīcijas nepieciešams vājināt arī ar informatīvās ietekmes instrumentiem.
Latvijas informatīvajā telpā izvērstajās Ķīnas ietekmes aktivitātēs Ķīna aizvien mērķtiecīgāk tika uzdota par reģiona un starptautiskās politiskās sistēmas "stabilizētāju", kā arī nozīmīgu politisko un ekonomisko "spēlētāju".
Tāpat līdzīgi kā 2020.gadā, arī pērn Ķīnas informatīvās ietekmes pasākumi lielā mērā bija pakārtoti šīs valsts centieniem veidot tās pozitīvu tēlu, kas cieta saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos.
