Pērn VDD un MIDD atklājuši vairākus aizsardzības spēju spiegošanas gadījumus

Latvijā
Sargs.lv/VDD
Valsts drošības dienesta darbinieki eskortē par spiegošanu apsūdzēto Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu
Foto: Edijs Pālēns/LETA

Aizvadītajā gadā Valsts drošības dienests (VDD), cieši sadarbojoties ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD), uzsāka trīs savstarpēji nesaistītus kriminālprocesus uz aizdomu pamata par Latvijas valstspiederīgo ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu, informē VDD savā publicētajā pārskatā par pagājušo gadu.

Dienests raksta – aizdomās turētās personas ilgstoši vākušas, analizējušas un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodevušas ziņas par Latvijas un sabiedroto aizsardzības spējām, tostarp informāciju par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējām, procedūrām, plāniem un mācībām, aizsardzības sistēmas iepirkumiem, NATO spēku ierašanos un izvietojumu Baltijas valstīs, kā arī militārai loģistikai izmantotām lidostām. 

VDD informē, ka divi kriminālprocesi tika uzsākti, pamatojoties uz informāciju, kas liecināja par iespējamu Krimināllikuma 85. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu  – spiegošanu.

Dienests izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka personas ar Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvjiem tikās Krievijas teritorijā un nodeva tiem neizpaužamas ziņas par Latvijas valsts aizsardzības sektoru. Vienu no personām VDD aizturēja aizvadītā gada septembrī, savukārt otru – oktobrī, novēršot šo personu turpmāku iesaistīšanos pretvalstiskās darbībās.

Pārskatā norādīts, ka VDD viena kriminālprocesa materiālus nodeva prokuratūrai pagājušā gada 30. decembrī, rosinot pret aizdomās turēto personu uzsākt kriminālvajāšanu. Drošības dienesta izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka persona no sava profesionālās darbības rezultātā izveidotā kontaktpersonu loka ieguva, apkopoja, analizēja un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodeva informāciju par NBS kaujas spējām, procedūrām, plāniem un mācībām, aizsardzības sistēmas iepirkumiem, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas (eFP) aktivitātēm Latvijas teritorijā.

Arī otru kriminālprocesu Valsts drošības dienests uzsāka saistībā ar aizdomām par ilgstošu spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta interesēs. VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka persona Krievijas izlūkdienesta uzdevumā ilgstoši vāca izlūkziņas par NATO spēku ierašanos un izvietojumu Baltijas valstīs, militārai loģistikai izmantotām lidostām, Latvijas aizsardzības spēju un zinātnes nozares attīstību un aktuālajiem iekšpolitiskajiem procesiem.

Valsts drošības dienests pārskatā atgādina – neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt trešais kriminālprocess, kā savā pārskatā norāda dienests, tika uzsākts, pamatojoties uz informāciju par Krimināllikuma 81.1 pantā paredzētā nozieguma – palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā – izdarīšanu. Persona Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvja uzdevumā bija izveidojusi un uzturēja īpašus slēpņus informācijas apmaiņai. VDD izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi liecina, ka šīs darbības veiktas nolūkā palīdzēt Krievijas izlūkdienestam vērsties pret Latvijas valsts drošību. Dienests atzīmē – šī persona ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un tai gada nogalē tika piemērots prokurora priekšraksts par sodu.

Dalies ar šo ziņu