Šodien, 26. jūlijā, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra pārstāvji Daudzevā un Viesītē tikās ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu domju, pagasta pārvalžu, zemnieku saimniecību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Zalves militārā poligona izveides plāniem un atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem.
Tikšanās laikā aizsardzības nozares pārstāvji arī informēja, ka augustā Latvijā ieradīsies sabiedroto militāro eksperti, kuri sniegs savu vērtējumu militārā poligona izveidei, un vienojās ar iedzīvotājiem rīkot atkārtotu tikšanos augusta beigās, lai detalizēti apspriestu ar poligona izveidi saistītus jautājumus.
Tā kā jauno militāro poligonu plānots veidot latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas teritorijā, tikšanās laikā Daudzevā no iedzīvotāju vidus izskanēja ierosinājums poligonam piešķirt nosaukumu “Sēlijas militārais poligons”.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu veidot Zalves militāro poligonu Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas un nodrošinātu NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.
Saskaņā ar Zalves poligona izveides plānu Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 25 605 hektārus zemes, kas ietver 1034, 4 hektārus fizisko un juridisko personu zemes, 24 540,49 hektārus valsts zemes un 30,91 hektārus pašvaldības zemes. Militāro poligonu plānots izveidot turpmāko divu gadu laikā Aizkraukles un Jēkabpils novados, kas atzīta par piemērotāko teritoriju, izvērtējot vairākas iespējamās vietas.
Līdztekus valsts aizsardzības stiprināšanai jaunā militārā poligona izveide radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, papildu darba vietas, kā arī sekmēs reģiona infrastruktūras un ekonomikas attīstību.
Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.
Militārais poligons tiks izveidots teritorijā, kas bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. Nacionālie bruņotie spēki ievēros vides aizsardzības prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Zalves poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikrolieguma teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
Lai poligona teritorijā arī turpmāk varētu notikt medības, Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus. Medības būs jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.
Jau kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā Aizsardzības ministrija ir mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai.
Ādažu poligons jau vairāk nekā 90 gadus ir plašākā militāro mācību vieta Baltijas valstīs, kas paplašināts 2017. gadā. Vienlaikus Aizsardzības ministrija šo gadu laikā izveidojusi vairākus poligonus, tostarp, Alūksnes novadā izveidots poligons “Lāčusils”, Skrundā attīstīts poligons “Mežaine”, bet Augšdaugavas novadā – poligons “Meža Mackeviči”. Visi šie poligoni tiek intensīvi izmantoti un kalpo par mācību vietām karavīriem un zemessargiem, kā arī tajos trenējas sabiedroto valstu karavīri, lai vajadzības gadījumā aizsargātu Latviju un katru mūsu valsts centimetru.
Viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem.