Latvijas pilsoņu pienākums ir pretoties agresoram ar visiem viņiem pieejamajiem līdzekļiem, un mednieki ir sabiedrības daļa, kuru rīcībā ir par vienu līdzekli vairāk, kas ir šaujamierocis. Tiesa, ar to ir par maz, lai viņi spētu pilnvērtīgi iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā – tam nepieciešama izpratne par mednieku lomu krīzes situācijās, ko papildina militārās zināšanas. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs, stāstot par jūlija nogalē notikušajām savienības un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizētajām mācībām medniekiem jeb apmācību pilotprogrammu, kas bija pirmais solis, lai sniegtu iepriekš minēto, un jāteic – veiksmīgi. Apmācībā daudz ieguvušas abas puses. Mednieki – taktiskās zināšanas kaujas uzdevumu veikšanai. Zemessargi – zināšanas, kā krīzes situācijā vadīt cilvēkus bez militāras pieredzes, nodrošinot viņu spēju veikt uzdevumus un, galvenokārt, izdzīvot. J. Zandbergs pauž cerību, ka šāda apmācība varētu notikt reizi gadā, un to varētu apgūt ne tikai mednieki, bet arī iekšlietu nozarē strādājošie, kuri nevar iestāties Zemessardzē. Pašlaik notiek darbs, lai izanalizētu visus apmācību aspektus, bet savienības valdes loceklis ir pārliecināts – šāda apmācība ir dzīvotspējīga, nepieciešama, kā arī mudinās medniekus iestāties Zemessardzē.
“Sargs.lv” jau vēstījis, ka Latvijas Mednieku savienība un Aizsardzības ministrija (AM) sadarbojas jau kopš 2017. gada, kad starp savienību un valsts iestādi tika noslēgts sadarbības memorands, lai veicinātu Latvijas mednieku ne tikai formālu, bet arī praktisku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.
Pušu sadarbība šos gadus vairāk izpaudās kopīgu pasākumu rīkošanā, piemēram, tradicionāli Ādažu poligonā notiek snaiperu tālšaušanas pasākums “Vienoti valstij”, kurā piedalās gan mednieki, gan zemessargi, gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta karavīri. Tāpat Latvijas Mednieku savienības pārstāvji ar lekcijām piedalās Jaunsardzes nometnēs, kā arī dažādās citās Zemessardzes un Jaunsardzes aktivitātēs. Tomēr Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmēja nepieciešamību spert krasi aktīvākus soļus abu organizāciju sadarbībā visaptverošās valsts aizsardzības jomā, par ko tika lemts šī gada aprīlī.
Pamatojoties uz visnotaļ nepārprotamo nepieciešamību, Latvijas Mednieku savienība un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes vadība izstrādāja divu dienu apmācību, kas šoreiz norisinājās kā izmēģinājums jeb pilotprojekts. Nākotnē apmācība pamatā ir domāta medniekiem, bet šoreiz tajā mācījās gan mednieki, gan zemessargi, cenšoties izprast, vai tas ir pareizais formāts, kā šo apmācību organizēt nākotnē.
Mācībās, kas notika 23. un 24. jūlijā, piedalījās 14 mednieki no dažādām Latvijas vietām. Apmācībā tika izvērtēta abu pušu sagatavotība – Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes vadība un instruktori novērtēja mednieku sagatavotību, kā arī viņiem pieejamos materiāltehniskos līdzekļus, tostarp nakts redzamības tēmekļus, gan arī mednieki iepazinās ar zemessargu ekipējumu un ieročiem, kā arī taktiku, izdzīvošanas iemaņām, kas būtiskas kaujas situācijās, kurās apdraudējums var būt gan tiešs, gan netiešs.
Tikmēr, viņaprāt, viens no būtiskākajiem ieguvumiem bija tas, ka šajās mācībās arī Zemessardzes instruktoriem nācās izkāpt ārā no savas komforta zonas, ne tikai komunicējot, bet arī organizējot un vadot ir kā krīzes situācijā civiliedzīvotājus bez jebkādas militāras pieredzes.
Raugoties nākotnē, viņš pauž cerību, ka šīs apmācības varētu norisināties kā minimums reizi gadā, kurā piedalītos jau daudz vairāk cilvēku, protams, ja to ļauj materiāltehniskie un cilvēkresursi. Tikmēr šobrīd notiek apmācību analīze, kā arī tiek apkopots mednieku, instruktoru, atbalsta personāla viedoklis par mācībām.
J. Zandbergs arī pieļauj, ka šo apmācību, ko brīvprātīgi izmanto mednieki, kuriem ir vēlme iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā, izmantotu arī iekšlietu struktūrās nodarbinātie cilvēki, piemēram, ugunsdzēsēji, kuri nedrīkst iestāties Zemessardzē, un uz to arī būtu jāvēršas.
Tikmēr, lai pārbaudītu mednieku apmācībā iegūtās zināšanas, tām varētu sekot eksāmens, kas būtu viņu dalība Zemessardzes vai kopējās NBS militārajās mācībās, kurās medniekiem būtu atbalstoša funkcija.
Viens no piemēriem – izmantojot mednieku rīcībā esošos transportlīdzekļus, viņiem jānogādā munīcijas krava gana lielā apjomā no punkta A uz punktu B. Medniekiem maršruts ir jāizplāno pašiem, nodrošinot, ka krava tiek nogādāta 12 stundu laikā, izvairoties no patruļām, izmantojot apmācībā iegūtās iemaņas. Šie mednieki īstenotu nevis kaujas uzdevumu, bet gan atbalsta, kas ir gana būtisks, un to var veikt arī civilpersona, ja, protams, ir apmācīta.
Atbildot, ko, viņaprāt, aizsardzības resoram, tostarp Zemessardzei vēl vajadzētu sniegt medniekiem, lai veicinātu un arī padarītu skaidrāku viņu iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā, mednieks saka – jāsarunājas civiliedzīvotājiem saprotoši, nevis caur militāro reglamentu. Viņš gan piebilst – līdz šim jau ir ļoti daudz izdarīts, lai Zemessardzi padarītu pieejamāku arvien plašākam sabiedrības lokam. Piemēram, ir iespēja sadalīt 20 dienu apmācību nometni dažādos laikos, piemēram, pa brīvdienām gada garumā, tāpat arī ir palielināts vecuma slieksnis dalībai Zemessardzē.
“Patiesībā jau ir izdarīts ļoti daudz un būtu ļoti nekorekti pieprasīt vēl kaut ko no aizsardzības resora, kamēr arī līdz galam neesam izpildījuši to, kas līdz šim izveidots. Tomēr man pietrūkst šī aizpildītā plaisa starp sociālajām kampaņām un reālo dienestu, kur pa vidu vajadzētu būt kādam savienojošajam elementam, kas būtu kas tāds, ko nupat aizvadījām mācību formātā,” dalās Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis.
