Ministru kabinets konceptuāli ir atbalstījis vispārēja valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu Latvijā, taču gala lēmumu pieņems Saeima, kas nozīmē, ka nianses var mainīties. Šobrīd paredzams, ka dienests būs obligāts vīriešiem no 18 gadu vecuma, taču sievietēm brīvprātības kārtā. Iedzīvotājiem būs iespējams izvēlēties arī citas alternatīvas kā apgūt VAD nepieciešamās prasmes. Dienestā esošajiem dalībniekiem paredzēti arī dažādi bonusi, kas motivētu iestāties dienestā, taču par noteikumu pārkāpšanu vai likumu neievērošanu paredzēta atbildība, taču šie likumi vēl nav spēkā, jo grozījumi ir jāapstiprina Saeimā.
Kam un kad būs nepieciešams piedalīties VAD?
Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā.
Kā tiks izvēlēti dienestam iesauktie dalībnieki?
Piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Lai nodrošinātu pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā, plānots veidot jaunu valsts pārvaldes iestādi (ar reģionālajām nodaļām) Aizsardzības ministrijas padotībā, bet līdz brīdim, kad tā uzsāks savu darbību, šīs funkcijas nodrošinās NBS. Iesaucamā vecuma pilsoņu piesaiste reģionālajām nodaļām tiks organizēta atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Jāatzīmē, kaārvalstīs deklarētie tiks ieskaitīti Rīgas reģionā.
Iesaukums atliekams gadījumos, kad persona vēl turpina iegūt vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, bet, lai novērstu iespēju šo nosacījumu izmantot negodprātīgi, paredzams, ka iesaukuma atlikšanu ar šādu iemeslu var pamatot tikai līdz brīdim, kad persona sasniegusi 24 gadu vecumu. Tāpat arī, respektējot pilsoņu izglītības, personīgās izaugsmes un profesionālās karjeras plānus, kā arī ekonomiskos vai ģimenes dzīves izaicinājumus, tiek paredzēts iesaukuma atlikšanas mehānisms, kur pilsonis, tiekot iesaukts, iesaukuma datumu var lūgt pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad persona sasniedz 26 gadu vecumu.
Vai ir alternatīvas VAD?
VAD sevī ietver trīs dažādus militārā dienesta veidus – dienestu NBS vienībās, dienestu Zemessardzē (ZS) un augstskolu studentu speciālo militāro apmācību, kā arī alternatīvo dienestu.
Dienests NBS vienībā
Dienests NBS vienībās paredz, ka VAD karavīrs dienē kopumā 11 mēnešus. Pirmajā dienesta laika daļā jaunietis apgūst militārās pamatzināšanas un prasmes, kā arī militāro specialitāti, bet otrajā daļā pilda amata pienākumus NBS vienībā. Apmācību modelis plānots identisks šobrīd jau īstenotajām karavīru pamatapmācības un dažādu specialitāšu apguves programmām.
VAD karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju (šobrīd plānots 300 EUR apmērā), bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju (šobrīd plānota 1100 EUR apmērā). Būtiski atzīmēt, ka par VAD karavīriem tiks veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.
Primārā un ierobežota sekundāra veselības aprūpe VAD karavīriem pieejamo resursu ietvaros tiks nodrošināta NBS ārstniecības iestādēs. Nepieciešamības gadījumā VAD karavīru ārstniecībai tiks nodrošināta arī ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšana ārstniecības iestādēs.
Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības interesēm būtiskākais ir tieši šis VAD veids, Aizsardzības ministrijā tiek izskatītas iespējas papildus motivēt personas, kuras apgūst šo VAD veidu. Viens no iespējamiem motivācijas instrumentiem ir iespēja dienesta laikā apgūt autovadītāju apmācības nodarbības. Tāpat tiek izskatīta iespēja VAD karavīriem, kuri dienēs NBS vienībās, kandidēt uz ALTUM garantiju mājokļa iegādei ar līdzīgiem nosacījumiem kādi tiks noteikti profesionālā dienesta karavīram.
Pēc 11 mēnešu dienesta NBS vienībā VAD karavīru ieskaita augstas gatavības rezervē.
Augstskolu studentiem, kuri pildīs VAD, kas ilgst 11 mēnešus, pēc atvaļināšanas rezervē tiks noteiktas tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.
Dienests Zemessardzē
Dienests ZS paredz, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessradzes vienībā. VAD karavīri tiks integrēti esošajā Zemessardzes apmācību un dienesta uzdevumu izpildes ciklā. VAD karavīru apmācība ZS tiek plānota piecu gadu garumā, katru dienesta gadu karavīru iesaistot 28 dienu apmācībā un dienesta uzdevumu izpildē. Dienesta laikā VAD karavīri apgūs militāro pamatapmācību, speciālistu apmācību un kolektīvo apmācību, ka arī tiks iesaistīti dienesta uzdevumu izpildē.
Darba devējiem tiks noteikts pienākums atbrīvot personu no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. VAD karavīri, kuri dienestu pildīs Zemessardzē par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu saņems kompensāciju, kas tiks aprēķināta proporcionāli no noteiktās VAD izpildes kompensācijas. Vērtējama iespēja papildus motivēt VAD karavīrus, kuri apgūs jaunākā instruktora kursu.
Pēc dienesta ZS VAD karavīru ieskaita augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles, viņš varēs turpināt dienestu ZS vai uzsākt profesionālo dienestu.
Augstskolu studentu speciālā militārā apmācība
Pretendēt uz augstskolu studentu speciālā militārā apmācības apguvi varēs tikai tie VAD iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs.
VAD izpildei studentiem tiks piedāvāta iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši ZS dienesta un apmācības modelim. Orientējoši katru gadu VAD karavīram dienestu būtu jāpilda līdz 50 dienām.
Kā priekšnoteikums šādas kvalifikācijas apguvei būs attiecīgā augstskolas studenta aktīva darbība ZS, kur pirmos divus gadus paralēli studijām būs jāspēj apgūt pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programma. Sekmīgi apgūstot šīs programmas un saņemot komandiera pozitīvu vērtējumu par attiecīgajā studenta potenciālu kļūt par vada komandieri nākotnē, atlikušajos augstskolas studiju gados tiks radīta iespēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas apmācību vidē iegūt virsnieka kvalifikāciju.
Pēc dienesta VAD karavīru ieskaita augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles, viņš varēs turpināt dienestu ZS vai uzsākt profesionālo dienestu.
Alternatīvais dienests
Ceturtais VAD ir alternatīvais dienests citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizē un nodrošina atbilstoši savām vajadzībām. Pašreizējā alternatīvā dienesta ilgums un plānotā samaksas kārtība alternatīvā dienesta veicējam ir paredzēta tāda pati kā militārajam dienestam NBS vienībās, lai neradītu vieglu ceļu izvairīties no dienesta.
Šobrīd paredzēts, ka alternatīvo dienestu pildīs personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu. Tāpat iespējami gadījumi, kad personas veselības stāvoklis neļauj pildīt citus VAD veidus, bet alternatīvā dienesta pienākumu izpildei ir derīgs, jo veselības stāvokļa un citas prasības alternatīvajam dienestam noteiks tās ministrijas, kuru pārraudzībā dienests tiks organizēts.
Šobrīd notiek sarunas ar Iekšlietu, Veselības un Labklājības ministriju un tiek identificēts, ka alternatīvā dienesta pienākumi varētu ietvert, piemēram, aprūpētāju vai palīgstrādnieka, tehniskā darbinieka amatus sociālās aprūpes centros, atbalsta funkciju veicēju amatus Valsts ugunsdzēsības un drošības dienestā, māsu palīgus stacionārajā ārstniecības iestādēs (slimnīcās) u.c.
Šobrīd prognozējams, ka alternatīvo dienestu nebūs iespējams ieviest ātrāk kā ar 2024. gadu, pilnā kapacitātē – no 2028. gada.
Kāda ir atbildība par izvairīšanos no VAD?
Plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no VAD, tajā skaitā alternatīvā dienesta. Par prettiesisku rīcību VAD karavīru sauks pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa tiks piedzīta atlīdzība par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Piedāvātie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par izvairīšanos no iesaukuma, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem. Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Paredzēti arī dažāda veida naudas sodi par likumu neievērošanu, neierašanos uz mācībām bez attaisnojoša iemesla un citiem pārkāpumiem, taču šie likumi nav spēkā, jo grozījumi vēl ir jāapstiprina Saeimā, kur tie var mainīties.
