Drošības situācija Eiropā un Krievijas uzsāktais vardarbīgais karš ir radījis nepieciešamību papildus domāt par valsts aizsardzību. Ilgus gadus Latvijas aizsardzība ir balstījusies uz profesionāli komplektētiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un brīvprātīgi veidotu Zemessardzi, taču šī brīža situācija pieprasa papildus cilvēkresursus, lai spētu nodrošināt valsts aizsardzību. Valsts aizsardzības dienests (VAD) ir instruments, kas ļautu papildināt bruņoto spēku rezerves, taču tā ieviešana un iedzīvotāju apmācība prasīs laiku. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības direktoru doktoru Tomu Rostoku, bloga "Latvijas drošība" dibinātāju un autoru Andi Kudoru un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Sandri Gaugeru, lai noskaidrotu viņu viedokli par VAD ieviešanas nepieciešamību.
Pulkvedis S. Gaugers atzīst, ka drošības situācija un nepietiekamais karavīru skaits ir radījis nepieciešamību rīkoties.
Drošība ir process, kurā mēs cenšamies vai nu likvidēt draudus vai īstenot risku prevenciju. Šobrīd šāds drauds ir Krievijas ambīcijas un neprognozējamība. Tas ir agresors, kurš neapstāsies, ja vien viņu kāds cits neapstādinās.
Drošības eksperts A. Kudors skaidro, ka liela priekšrocība ir tā, ka esam NATO dalībvalsts, kas šobrīd arī attur Krieviju no iebrukuma Latvijā, taču viņš norādīja, ka Latvijai ir jābūt stiprai NATO dalībvalstij, kas spēj aizstāvēt savu valsti līdz brīdim, kad sabiedrotie var ierasties palīgā.
Arī pulkvedis S. Gaugers atzīmēja, ka varam paļauties uz NATO un sabiedroto spēku, taču jāatceras, ka arī mēs paši esam daļa no NATO.
Doktors T. Rostoks atzīst, ka VAD ieviešanu nevar salīdzināt ar obligāto militāro dienestu pirms daudziem gadiem. Mūsdienās šis dienests tiks veidots kā attīstības platforma, kurā var apgūt prasmes valsts aizsardzībā un prasmes, kas noderēs arī civilajā dzīvē, piemēram, medicīnu un darbu komandā. Tāpat dienests sniegtu plašas kontaktu iegūšanas iespējas, kuras noderēs turpmākajā dzīvē.
Eksperti skaidroja, ka ilgus gadus sabiedrībā ir noslāņojusies doma, ka krīzes gadījumā NATO mūs glābs. Tā ir taisnība, taču, lai šāda palīdzība tiktu saņemta, arī mums ir nepieciešams pierādīt un parādīt, ka esam gatavi paši aizstāvēt savu dzimteni.
Baltijas reģionā ir sava specifika, proti, ja ukraiņiem kara laikā ir iespēja izbraukt uz citu valsti, tad Latvijā ar to būtu problēmas. Visticamāk kara pirmajās stundās Krievija kopā ar Baltkrieviju bloķētu izeju uz Eiropu jeb tā saukto Suvalku koridoru, kas savieno Lietuvu ar Poliju. Ir ļoti maz ticams, ka Baltijas reģiona iedzīvotājiem izdotos bēgt uz kādu drošāku vietu kara gadījumā.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers skaidroja, ka jebkurā karā ir iešana uz priekšu un atpakaļ. Mums noteikti nāksies kaut ko atdot, lai pēc tam kaut ko atgūtu. Ja tā ir apdzīvota teritorija, ko mēs atdodam, tad mēs ļoti labi redzējām Ukrainā, kas tad notiek. Jo mēs esam vairāk, jo efektīvāk varam sargāt savu valsti un savus cilvēkus, lai neatkārtotu tādas šausmas, kuras piedzīvoja ukraiņi okupētajās teritorijās.
Sabiedrībā ik pa laikam izskan viedoklis, ka kara gadījumā cilvēks būs gatavs stāties Zemessardzē un aizstāvēt savu valsti. Patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši, jo ir nepieciešams laiks, lai apgūtu kaut vai minimālās prasmes. S. Gaugers norāda, ka šāda situācija rada problēmas gan pašam iedzīvotājam, gan arī NBS, kuriem kara situācijā vēl papildus resursi jāvelta apmācības procesam.
Pulkvedis S. Gaugers uzskata, ka Valsts aizsardzības dienestā iegūtas prasmes un kontakti palīdzēs arī turpmākajā dzīvē. Viņaprāt, dienests kalpos ne tikai kā militāro spēju audzēšanas mehānisms, bet gan kā sabiedrības saliedēšanas un integrācijas rīks.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija ir sākusi darbu pie valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 300 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās. Noslēdzot dienestu katrs karavīrs saņems 1100 eiro kompensāciju.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.
