Par spīti militārajiem zaudējumiem un ekonomiskajām problēmām, ar ko saskaras Krievija pēc tās uzsāktā pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā, nedz tās politiskā vadība, nedz sabiedrība nav gatava atteikties no impēriskajām ambīcijām, tā ikgadējās “Rīgas konferences” ietvaros notikušajā diskusijā “Vai Krievija paliks aiz dzelzs priekškara?” atzina eksperti.
Diskusijas laikā Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzina – Krievija arvien vairāk un vairāk izrāda izolācijas tendences. Kā piemēru viņš minēja salīdzinājumu starp Krievijas drošības stratēģijām 2015. gadā un 2021. gadā.
Viņam piekrita arī Londonas Karaļa koledžas profesore Gulnaza Šarafudinova, kura atgādināja ka vēl salīdzinoši nesen Kremļa režīms runāja par Krievijas sabiedrības modernizāciju. Tolaik Krievi brauca uz ārzemēm, Krievija bija Eiropas valsts ar lielāko mobilo telefonu īpašnieku skaitu, taču vēlāk viss mainījās.
Tikmēr Prāgas Kārļa Universitātes asociētais profesors Sergejs Medvedevs atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nav pārsteigums, jo šāda veida karš ir uzskatāms par aizturētās impērijas bojāejas beidzamo konfliktu, kas Krievijā tika atlikts sākot no Krievijas impērijas sabrukuma 1917. gadā, PSRS sabrukuma 1991. gadā, bet tagad noslēdzas līdz ar Putina režīma beigām.
“Šis ir impēriju sabrukuma karš – 20. gadsimta impēriju sabrukums. Pēdējā no tām bija Krievijas impērija, kas ir mūsdienu politikas un vēstures anahronisms. Ukrainai ir bijusi liela loma Krievijas impērijas veidošanā. Ja Ukrainas tajā nav, tad Krievija nav impērija,” viņš skaidroja.
“Putins bija ģēnijs. Krievi meklēja nacionālo ideju. Putins tai piedāvāja karu. Sabiedrība to pieņēma. Visi maršē zem bungām,” piebilda zinātnieks.
Arī M. Riekstiņš norādīja, ka nav pazīmju, kas liecinātu, ka “kolektīvais kremlis” gatavotos mainīt savus operācijas stratēģiskos mērķus zaudējot pozīcijās tās sāktajā karā Ukrainā.
“Mums jābūt gataviem ilgam karam. Tā iznākumu noteiks Ukrainas spēja cīnīties un atbrīvot teritoriju, kā arī Rietumu vienotība Ukrainas atbalstā,” piebilda vēstnieks.
Lai arī Krievija šobrīd ir izsludinājusi mobilizāciju, sākot iesaukt un nosūtīt uz fronti Ukrainā slikti apmācītus un nabadzīgi apgādātus Krievijas iedzīvotājus, kuri ātri atgriežas Krievijā kā bojāgājušie, maz ticams, ka tas varētu izbeigt Krievijas politiskās elites un sabiedrības impērisko domāšanu.
Savukārt S.Medvedevs norādīja, ka Krievija var pārdzīvot jebkura veida zaudējumus. Arī Putins spēj pieņemt jebkāda mēroga upurus, paliekot pie varas. “Politiskie procesi tiek kontrolēti. Ja staļinā bija personālijas, tad Putinismā Krievijas politika iemiesojas Putina miesā. Viņš iemieso visu Krievijas politiku. Tāpēc nevar prognozēt, kādas sekas būs Putina nāvei,” viņš teica, uzsverot, ka sekmīgai Krievijas sabiedrības rehabilitācijai pēc impēriskā perioda beigām nepieciešama tāda pati valsts un sabiedrības detoksijācija, kāda tika īstenota Vācijā pēc nacistu režīma gāšanas.
Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 21. un 22. oktobrī norisinās ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference".