Elektrotīkls ir infrastruktūra, kas krīzes situācijā ir īpaši nozīmīga. Arī situācija Ukrainā pierāda, ka, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroapgādi, ir nepieciešams to aizsargāt militāri. Tieši ar šādu mērķi uzņēmums AS “Sadales tīkls” ir nolēmis veidot speciālu Zemessardzes apakšvienību, kuras uzdevums būtu aizsargāt uzņēmuma kritiskās infrastruktūras objektus. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Zemessardzi tiek veidotas vienības šī uzdevuma veikšanai. Šobrīd aptuveni 30 uzņēmuma darbinieki ir iestājušies Zemessardzē, no kuriem lielākā daļa pievienojās tieši pēc paziņojuma par apakšvienības izveidi. AS “Sadales tīkls” ir viens no pirmajiem valsts uzņēmumiem, kurā tiek veidota šāda specifiska uzņēmuma Zemessardzes apakšvienība. Portāls “Sargs.lv” aicināja uz sarunu uzņēmuma pārstāvjus, tostarp pašus zemessargus, lai noskaidrotu vienības izveidošanas iemeslus, uzdevumus un potenciālo attīstību.
Uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītāja Alīna Kozlovska atzina, ka pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu drošības situācija ir mainījusies. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā uzņēmums dažādos veidos iesaistījies palīdzības sniegšanā Ukrainas iedzīvotājiem un arī nozares kolēģiem, tostarp ziedojot dažāda veida elektroapgādes infrastruktūru un kvadriciklus. Tāpat uzņēmums iesaistījās, palīdzot no Ukrainas robežas uz Latviju pārvest un šeit izmitināt ukraiņu enerģētikas jomas darbinieku ģimenes. Kopumā šādā veidā palīdzēts vairāk nekā 200 ukraiņiem. Tāpat šis karš skaudri parādīja, cik reāls ir apdraudējums kritiskajai infrastruktūrai. Šī iemesla dēļ uzņēmums lēma par labu Zemessardzes apakšvienības izveidei.
V. Vucāns atzina, ka šim lēmumam ir vairāki pozitīvie aspekti, proti, darbinieki papildina zemessargu rindas un apgūst nepieciešamās prasmes, lai dažādās krīzes situācijās būtu gatavi aizsargāt kritiski svarīgo uzņēmuma infrastruktūru. Uzņēmumam nav reģionāls sadalījums, kas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā visus resursus var novirzīt tur, kur tas ir nepieciešams attiecīgajā situācijā.
Uzņēmums jau ir organizējis vairākas apmācības, kurās ir izspēlēti dažādi scenāriji, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizvietojamība vai tās pārvaldīšana ārpus objekta. Šobrīd veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar vairākiem Zemessardzes bataljoniem, kuru tādā veidā paredzēts arī turpmāk attīstīt un pilnveidot. Tāpat arī Zemessardzes pārstāvji ir viesojušies uzņēmumā, lai stāstītu par dienesta nepieciešamību un ieguvumiem, kādi tiks saņemti, ja darbinieks iestāsies Zemessardzē. Šobrīd aptuveni 30 uzņēmuma darbinieki ir iesaistījušies šajā iniciatīvā, un vairums no viņiem iestājās Zemessardzē tieši pēc aicinājuma veidot speciālu apakšvienību.
Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir ievērojami palielinājis iedzīvotāju vēlmi iestāties Zemessardzē, tāpēc šobrīd uzņemšanas ātrumi dažādos bataljonos ir atšķirīgi. Šobrīd lielākā daļa uzņēmuma darbinieki, kuri pieteicās Zemessardzē, apgūst pamatapmācību, taču daļa jau dien Zemessardzē un ir piedalījušies dažādās mācībās, piemēram, “Namejs 2022”. Šo mācību laikā sadarbībā ar zemessargiem tika veikts arī kritiskās infrastruktūras novērtējums, kas palīdzēs turpmākajā objektu aizsardzības plāna izstrādē. Tāpat ir organizētas arī virtuālās apmācības, kurās tika izspēlēti dažādi scenāriji objektu aizsardzībai.
Aizvadīto mācību laikā tika iegūtas vairākas noderīgas atziņas, kuras nepieciešams nākotnē pilnveidot un attīstīt. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka pašlaik AS “Sadales tīkls” ir viens no retajiem Latvijas infrastruktūras uzņēmumiem, kurš ir pilnībā pašpietiekams, proti, uzņēmuma rīcībā ir tehniskās iekārtas un transportlīdzekļi, kuri spēj nodrošināt objektu aizsardzību un pretmobilitātes pasākumus. Krīzes situācijās šāda spēja ir īpaši svarīga, jo ne vienmēr ir iespējams paļauties uz īres tehniku.
“Šis ir jauns projekts, tāpēc neviens nevar mums pastāstīt, kā būtu vispareizāk un vislabāk. Mēs visu darām paši un mēģinām paši visu arī pilnveidot. Mēs ejam soli pa solim uz priekšu,” skaidroja V. Vucāns.
Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja arī divus uzņēmuma darbiniekus, kuri ir iestājušies Zemessardzē, lai turpmāk būtu daļa no apakšvienības. Abi darbinieki iestājās Zemessardzē šī gada sākumā. Šī lēmuma galvenais iemesls bija Krievijas aizsāktais pilna mēroga neizprovocētais karš Ukrainā, kas lika saprast, cik svarīgi ir prast aizstāvēt savu valsti un savus tuviniekus.
AS "Sadales tīkls" norādīja, ka šobrīd darbinieku iestāšanās Zemessardzē ir aktivizējusies gan pateicoties Zemessardzes pārstāvju prezentācijai, gan paša uzņēmuma motivējošām aktivitātēm. Vairāki darbinieki ir izteikuši vēlmi iestāties Zemessardzē, taču šobrīd vēl vēro notiekošo un kolēģu pieredzi, lai pēcāk lemtu par iestāšanos dienestā.
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Ministru kabinets atbalstīja Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to aizsardzību, kā arī būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās.
Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, piemēram, ceļi, slimnīcas, lidostas, ostas, u.c. Kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības paredzēts veidot no kritiskās infrastruktūras objektos strādājošiem zemessargiem, kā arī darbiniekiem, kuri vēlas pievienoties Zemessardzei un iesaistīties objekta apakšvienībā.
Šo Zemessardzes apakšvienību primārais uzdevums būs nodrošināt kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma gadījumā, taču nepieciešamības gadījumā tās varēs tikt iesaistītas citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā noteikto uzdevumu izpildē.
Dalība Zemessardzes apakšvienībā kritiskās infrastruktūras objektā strādājošajiem ļaus līdztekus savai civilajai profesijai apgūt militārās iemaņas un prasmes, kas veicinās personīgo izaugsmi, dos iespēju iepazīt savu kolēģu stiprās puses, stiprinās stresa noturību un spēju labāk atbalstīt vienam otru krīzes gadījumā.
