R. Graube: ASV uzņēmās lielu risku, lai attīstītu Latvijas armiju pēc neatkarības iegūšanas

Latvijā
Sargs.lv
ASV ģenerālleitnanta Džona B. Koneveja delegācija Latvijā 1992. gadā
Foto: ASV ģenerālleitnanta Džona B. Koneveja delegācija Latvijā 1992. gadā Foto: Latvijas Kara muzejs

1991. gads, kad Baltijas valstis atguva neatkarību, bija pārmaiņu laiks, kas līdzi nesa daudzus izaicinājumus un daudz nezināmā. Liels atbalsts šajā laikā nāca no ASV, kas bija gatavas sniegt atbalstu bijušās Padomju Savienības valstu bruņo­tajiem spēkiem ceļā uz neatkarības un demokrātijas stiprināšanu. Rīgā 1992. gada novembrī sapulcējās delegācija, lai pārrunātu iespējas par jaunas sadarbības programmas izveidi, proti, sadarbību ar Mičiganas štata Nacionālo gvardi. Šo 30 gadu laikā sadarbība ir attīstījusies, un Latvijas bruņotie spēki ir ieguvuši milzīgu pienesumu valsts aizsardzībā. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja atvaļināto ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, lai uzzinātu vairāk par sadarbības pirmsākumiem un to nozīmi Latvijas aizsardzībai.

Rīgā 1992. gada novembrī sapulcējās delegācija, lai pārrunātu iespējas ar jaunas programmas palīdzību sniegt atbalstu bijušās Padomju Savienības valstu bruņo­tajiem spēkiem ceļā uz neatkarības un demokrātijas stiprināšanu. ASV delegācijā bija 38 dalībnieki no Nacionālo gvaržu biroja, ASV Eiropas pavēlniecības, Aizsardzības ministra biroja, ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības un ASV Valsts departamenta, kā arī triju Baltijas valstu militārie atašeji. Šī iniciatīva drīzumā kļuva par partnerattiecību programmu — plašu ASV Aizsardzības departamenta sadarbības programmu, kas šogad atzīmē apaļu 30 gadu jubileju.

Partnerattiecību programma bija Nacionālo gvaržu biroja komandiera ģenerālleitnanta Džona B. Koneveja (John B. Conaway) ideja. Viņa plāns bija nosūtīt zemessargus un Nacionālās gvardes Gaisa spēku karavīrus kā vēstniekus, kas palīdzētu stiprināt trauslo drošības situāciju Baltijas reģionā pēc PSRS sabrukuma. Sadarbību tālāk attīstīja ģenerālmajors Gordons Stamps (Gordon Stump), kas saskatīja iespēju Mičiganas štatam kā vienam no pirmajam iesaistīties valstu partnerattiecību programmā.

 

Liktenīga sakritība

Ģenerālleitnants Dž. B. Konevejs pēc atgriešanās ASV izziņoja, ka tiek meklēti partnerštati Lietuvai, Igaunijai un Latvija. Tajos laikos valoda bija liels šķērslis starptautiskai sadarbībai, jo Baltijas valstīm līdz šim nebija nepieciešama angļu valoda, tāpēc toreiz to zināja tikai retais. Sadarbība ar Mičiganas nacionālo gvardi izveidojās liktenīgas sakritības dēļ, proti, ģenerālmajora Gordona Stampa asistente bija Dace Meisone, kuras bērnības saknes aizsākās Latvijā. Tā kā valoda spēlēja milzīgu lomu sadarbības veicināšanā, tad jau pirms oficiālajām sarunām bija zināms, ka Mičigana sadarbosies ar Latviju.

Image
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads Foto: Aizsardzības ministrijas arhīvs
“ASV jau toreiz saprata un ļoti augsti novērtēja mūsu vēlmi izrauties no okupācijas un postpadomju ēnas. Šī sadarbība sākās tajā laikā, kad Latvijā vēl atradās Krievijas karaspēks. ASV lēmums bija nepārprotams ārpolitiskais signāls, proti, Latvija ir neatkarīga valsts un ASV ir gatava tai palīdzēt. Atgūstot neatkarību, Latvijas armijai nepiederēja nekāds bruņojums, nebija akadēmijas un nebija instruktoru skolas. Mēs visu veidojām no nulles. Tajā brīdī mēs bijām ļoti atvērti dažādām starptautiskām sadarbībām,” intervijā portālam “Sargs.lv” atzina atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.

1993. gada 27. aprīlī ģenerālleitnants Dž. B. Konevejs un ASV pavēlniecība Eiropā apstiprināja Latvijas un Mičiganas partnerību. Tajā pašā dienā tika parakstīti sadarbības līgumi arī starp Merilendas štatu un Igauniju un Pensilvānijas štatu un Lietuvu.

 

Kopīgās mācības

Pienākot 1995. gadam, Mičiganas štata partnerattiecību programma koncentrējās uz jaunu ikgadēju iniciatīvu — starptautiskajām taktiskajām lauka mācībām «GuardEx». Mācības 1995. gadā norisinājās Greilingas militārajā bāzē Mičiganas ziemeļos, un šajā gadā sešiem Latvijas Zemessardzes karavīriem tika dota iespēja uzlabot savas militārās prasmes kopā ar Mičiganas kolēģiem.

Image
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads Foto: Aizsardzības ministrijas arhīvs.
“Sākumā sarežģītākais bija mainīt domāšanas veidu. Mēs lielākā daļa bijām dienējuši Padomju Krievijas armijā, tāpēc mums bija jau izveidojušies dažādi priekšstati par armijas darbību. Sadarbība ar ASV bija pilnīgi cita pasaule. Svarīgākā atšķirība bija cilvēka vērtība. Mūsdienās mēs to varam novērot arī Krievijas aizsāktajā karā Ukrainā, kur krievu komandieri nerēķinās ar saviem karavīriem,” skaidroja R. Graube.

Tāpat liela atšķirība bija uzdevumu deleģēšanas jomā, proti, komandvadības principi paredzēja, ka tiek dots mērķis, taču uzdevuma tieša izpilde ir atkarīga no lēmumiem, kas tiek pieņemti uz zemes konkrētajā vietā un laikā. Krievi nepieļāva iespēju, ka seržants, kurš sēž ierakumos var pieņemt patstāvīgus lēmumus, kuriem var būt arī operacionāla ietekme. ASV instruktori šo iemācīja arī Latvijas armijas pārstāvjiem, tādā veidā efektivizējot uzdevuma izpildi un ātrumu.

1996. gadā «GuardEx» turpināja paplašināties, mācībās Mičiganā piedalījās jau 49 Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji no Zemessardzes SUV, Sužu Izlūkdesanta bataljona, Ādažu Mobilo strēlnieku brigādes, NBS un Zemessardzes mācību centriem un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, kā arī Zemessardzes vadības un operāciju plānošanas speciālisti.

Image
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads Foto: Aizsardzības ministrijas arhīvs.

Mičiganas Nacionālās gvardes un Latvijas Zemessardzes spēku arvien saskaņotākā darbība atspoguļoja progresu, par kuru atzinīgi tika novērtēta visa Mičiganas štata partnerattiecību pro­gramma kopumā. Līdz 1995. gadam sadarbības programma bija paplašinājusies tiktāl, ka tajā piedalījās jau 14 valstis no Eiropas un Austrumāzijas. Mičiganas štata partnerattiecību programmas lomu globālās drošības veicināšanā atzinīgi novērtēja arī toreizējais ASV prezidents Bils Klintons.

 

Mičiganas štata partnerattiecību programma grūtībās

Kaut arī bija sperti milzu soļi globālās drošības veicināšanas jomā, turklāt stiprinot personiskās attiecības, programmai bija jāizcīna tikpat kā nebeidzama cīņa, lai attaisnotu savu eksistenci laikā, kad valsts budžets kļuva aizvien mazāks. 

“Mičiganas štata partnerattiecību programmas otrajā vai trešajā gadā mēs gandrīz zaudējām visu programmas finansējumu,” portāla “Sargs.lv” žurnālistam Taivo Tramam 2018. gadā atzina atvaļinātais ģenerālmajors Gordons Stamps. “Es sapratu, ka var nākties programmu slēgt. Es runāju ar ASV senatoru Karlu Levinu un teicu, ka šī ir lieliska programma, kas palīdz Ārlietu ministrijai, un ir novērojams liels progress. Tad viņš atvēlēja programmai pāris miljonu dolāru, lai tā netiktu pārtraukta.”

Pēc papildu finansējuma nodrošināšanas, programma turpināja strauji progresēt un tai pievienojās daudzas citas valstis.

“2018. gadā partnerattiecību programmā bija iesaistījušās jau vairāk nekā 70 valstis, bet viss sākās ar mūsu biedriem no Latvijas,” atzina G. Stamps.

 

Sadarbības attīstība

Sadarbību es varētu sadalīt trijās daļās. Pirmais bija iepazīšanās posms, kurā Zemessardze iepazina gan Rietumu plānošanas procedūras, gan lēmumu pieņemšanas procesu, štābu darbu, deleģēšanas principus. Tā arī ir viena no Rietumu specifikām, kas mums deviņdesmitajos gados bija jāapgūst, proti, atbildība tiek deleģēta ekspertiem, tostarp no instruktoru sastāva. Mēs sapratām, cik svarīga ir instruktoru sastāva apmācība un attīstība.

Otrais posms, kurā Mičigana iesaistījās jau visā Nacionālo bruņoto spēku līmenī, bija aviācijas spējas, dodot ieguldījumu Gaisa spēku attīstībā, un taktiskā apmācība, kas attīstīja Sauszemes spēkus. Sākās pirmās kopīgās militārās mācības.

Image
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads
Zemessargi piedalās Mičiganas Nacionālās Gvardes rīkotajās mācībās “GuardEx”, 1997. gads Foto: Aizsardzības ministrijas arhīvs

Trešajā posmā mēs kopīgi attīstījām ļoti spēcīgas un svarīgas spējas, tādas kā gaisa atbalsta kontrolieri (JTAC), Apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji (JFO), kaujas inženieri, sapieri, gaisa kontroles speciālisti aviācijas bāzē un citas.

“Īpaši JTAC un JFO apmācība bija liela uzdrīkstēšanās. Šo speciālistu sertifikāciju veica ASV, un viņi nedeva nekādas atlaides. Šīs ir ļoti sarežģītas un dārgas spējas, taču ASV mums uzticējās. Tas bija tests gan mūsu karavīriem, gan mūsu uzticēšanās līmenim ar ASV,” skaidroja R. Graube.

Mičiganas unikalitāte ir tajā, ka viņi palīdz mums izveidot spējas, attīsta un uztur tās. Mēs strādājam ar tiem pašiem instruktoriem daudzu gadu garumā, kas garantē pēctecību un profesionalitāti. Kā mēs zinām, karavīru vidū nevar būt augstāka sadarbības forma kā doties vienā kaujā, dienēt vienā starptautiskajā operācijā. Mēs kopā ar Mičiganas karavīriem dienējām Operacionālās sadarbības padomnieku grupā (OMLT) divarpus gadus.

Īpašā draudzība ir ar asinīm rakstīta, jo mēs esam cīnījušies vienā kaujā, un abas valstis šajā operācijā ir zaudējušas karavīrus.

Dalies ar šo ziņu