Latvija un Lietuva otrdien aicinājušas NATO pastiprināt drošību uz austrumu robežas, ņemot vērā, ka krievu algotņu grupējums "Vagner" varētu izveidot sev jaunu bāzi Baltkrievijā.
"Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins otrdien ieradās Baltkrievijā saskaņā ar prezidenta Aleksandra Lukašenko starpniecību panākto vienošanos, kas sestdien izbeidza algotņu sacelšanos Krievijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvājis uz Baltkrieviju doties arī tiem vagneriešiem, kuri nevēlas parakstīt līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju un turpināt militāro dienestu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) vizītē Parīzē aicināja šo situāciju izvērtēt no cita skatupunkta, ņemot vērā šo algotņu demonstrētās spējas. Arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis sacīja, ka ātrums, ar kādu vagnerieši virzījās uz Maskavu, vienas dienas laikā nobraucot simtiem kilometru, liecina, ka Baltijas valstu aizsardzība ir jānostiprina.
Baltijas valstu ministru vizīte Francijā notiek laikā, kad Rietumu lielvalstis gatavojas NATO samitam jūlijā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
"Vagner" ierašanās Baltkrievijā būtu jāskata kontekstā ar NATO samitu un visām diskusijām par aizsardzību, draudu atturēšanu un nepieciešamajiem lēmumiem, lai stiprinātu drošību austrumu flangā, norādīja Rinkēvičs.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmdien vizītē Viļņā paziņoja, ka valsts ir gatava pastāvīgi dislocēt Lietuvā brigādi, ko veidotu 4000 karavīru. Landsberģis Francijas kolēģim norādīja, ka Parīze varētu palīdzēt ar pretgaisa aizsardzību. "Francija var būt vērtīgs partneris Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā," sacīja ministrs. "Mēs zinām par Francijas tehnoloģijām, un tās varētu izmantot kā daļu no mūsu atturēšanas stratēģijas, lai nekādam "Vagner", nekādai Krievijas armijai neienāktu prātā šķērsot Baltijas valstu robežas," viņš piebilda.