Kanādas delegācijas viesošanās laikā Ādažu militārajā bāzē šodien, 10. jūlijā, Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Kanādas nacionālās aizsardzības ministre Anita Ananda parakstīja vienošanos par apņemšanos Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu palielināt līdz brigādes līmenim.
“Pirms gada Madridē NATO samitā kopīgi lēmām, ka Austrumeiropā izvietotie NATO bataljoni jāstiprina līdz kaujas spējīgai brigādei. Mēs no Latvijas puses turpināsim ar saviem ieguldījumiem. Otro nedēļu rit atjaunotais valsts aizsardzības dienests. Tiks būvēts jauns poligons “Sēlija”, kas varēs uzņemt lielāku karavīru skaitu. Esam gatavi iegādāties pretgaisa aizsardzības un krasta aizsardzības sistēmas,” savā uzrunā par Latvijas aizsardzības plāniem stāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pauda pateicību par uzņemšanu un apliecināja Kanādas un Latvijas spēcīgo saikni, atgādinot, ka tieši Kanāda bija pirmā G7 valsts, kas ratificēja Latvijas uzņemšanu NATO un atzina tās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.
Viņš atsauca atmiņā, ka pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gadā NATO uzsāka operāciju "Reassurance", lai nodrošinātu spēcīgu militāro klātbūtni Austrumeiropā, un kopš 2017. gada Latvijā ir izvietota Kanādas veidotā un vadītā sabiedroto paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa.
Viņš uzsvēra, ka dalība NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā ir lielākā Kanādas ārvalstu misija, un tas apliecina, cik kanādiešiem ir svarīga Eiropas drošība. Trudo piebilda, ka spēks ir tieši daudzveidībā, un šobrīd kaujas grupā ir 12 valstu karavīri.
Ceļa karte nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, tai skaitā izveidot jaunu militāro poligonu “Sēlija”. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.
Pēc preses konferences noslēguma Kanādas un Latvijas premjeri kopā atklāja par godu Kanādai nosaukto bulvāri Ādažu militārajā bāzē.
Jau ziņots, ka šonedēļ NATO Viļņas samitā viens no Latvijai būtiskākajiem jautājumiem ir konkrētu reģiona aizsardzības plānu apstiprināšana, tostarp svarīgi vienoties par "ceļa karti" Kanādas vadītās vienības transformācijai no bataljona par brigādi.
2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Savukārt 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.