Konstatējot bruņotas personas uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un tām nepildot Latvijas valsts pārstāvju norādījumus, robežsargiem ir tiesības pielietot šaujamieročus, aģentūrai LETA atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Komentējot ekspertu un amatpersonu pausto, ka Krievijas grupējuma "Vagner" algotņu atrašanās Baltkrievijā rada provokāciju riskus, Pujāts norādīja, ka robežsardze ir gatava dažādiem attīstības scenārijiem un ir veiktas papildus instruktāžas. Robežsardze pastiprinātā gatavībā strādājot jau divus gadus un ir bruņota ar neikdienišķiem līdzekļiem un individuālās aizsardzības līdzekļiem - bruņuvestēm un ķiverēm.
Ikdienas režīmā pārsvarā tiek patrulēts ar pistolēm, bet pie pastiprinātas robežapsardzības - ar triecienšautenēm. Šāds bruņojums ieviests jau no 2021.gada vasaras beigām, redzot bruņojumu personām Baltkrievijas pusē.
Valsts robežsardzes likumā minēti vairāki gadījumi, kad robežsargam ir tiesības pielietot ieroci, piemēram, lai atvairītu bruņotu vai militāru iebrukumu Latvijas teritorijā, aizturētu personu, kura nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu, ja nav citas iespējas šo personu aizturēt. Tāpat robežsargiem ir tiesības pielietot ieročus, lai atvairītu uzbrukumu vai izbeigtu pretošanos, ja tiek radīti reāli draudi robežsarga vai citas personas dzīvībai vai veselībai un citādā veidā šos draudus nav iespējams novērst. Ieroci arī var pielietot, lai aizturētu personu, kura atsakās izpildīt robežsarga likumīgu prasību nodot priekšmetu, ar kuru var tikt apdraudēta robežsarga vai citas personas dzīvība vai veselība.
Runājot par to, kā notiek no Baltkrievijas ieceļojušo personu pārbaudes robežkontroless punktos, Pujāts norādīja, ka robežsargi pastiprināti intervējot trešo valstu pilsoņus, kuri iebrauc no Krievijas, Baltkrievijas un okupētajām Ukrainas teritorijām. Tāpat šādām personām uzmanība tiek pievērsta arī lidostās.
Preču pārbaude ir muitas kompetencē, savukārt fiziska personu pārmeklēšana notiek vadoties no riskiem. "Mums ir vadlīnijas, kā identificēt iespējamos kaujiniekus pēc ārējām pazīmēm un vadoties no aktuālās informācijas," uzsvēra Pujāts.
Patlaban robežkontroles punktos kustība no Baltkrievijas puses ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tāpat ir spēkā ierobežojumi ieceļošanai.
Polija, Lietuva un Latvija ir gatavas slēgt robežas ar Baltkrieviju Krievijas militāro algotņu grupējuma "Vagner" provokāciju gadījumā, britu laikrakstam "The Guardian" paziņoja Polijas iekšlietu ministrs Mariuss Kamiņskis. Vaicāts vai tādā gadījumā būs pietiekami resursi, lai nokontrolētu robežas joslu, Pujāts norādīja, ka šādā situācijā resursu būs vairāk, jo robežkontroles punktos esošie robežsargi tiks novirzīti zaļās robežas apsardzībai.
Pujāts arī informēja, ka robežsardze joprojām katru dienu sastopas ar nelegālajiem imigrantiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un jūlijā kopumā bijuši vairāk kā 700 cilvēki, kuri nelikumīgi mēģinājuši šķērsot robežu.
Pēdējā laikā nelegālie imigranti arvien biežāk cenšas izvairīties no aizturēšanas un ir bēgšanas. Tāpat turpinās līdz šim uzcelto žoga posmu bojāšanas gadījumi. Vienlaikus robežsardze individuāli vērtē gadījumus par personu aizturēšanu humānu apsvēru dēļ. "Bieži grupās ir bērni pat līdz viena gada vecumam, tāpat personām tiek konstatētas veselības problēmas, līdz ar to tiek lemts par viņu aizturēšanu humānu apsvēru dēļ," piebilda Pujāts.
Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta aplēses liecina, ka Baltkrievijā ieradušies vismaz 5000 vagneriešu, bet atsevišķi avoti min arī par pāris tūkstošiem lielāku algotņu skaitu.
"Vagner" nākotne vairākas nedēļas bija neskaidra pēc grupējuma dibinātāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja. Dumpis tika izbeigts, kad Prigožinam un "Vagner" kaujiniekiem 24.jūnijā tika piedāvāts patvērums Baltkrievijā.
Latvijā šogad kopumā no nelikumīgas Latvijas- Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 5177 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 258 cilvēki.
Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.
Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.
