Eksperti: Latvijas un Krievijas robežu vēl nav jāslēdz, tomēr šādu iespēju izslēgt nevar

Latvijā
Sargs.lv
Silenes robežkontroles punkts uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija

Lai gan situācija ar Baltkrievijas valdošā režīma virzīto nelegālo imigrāciju pāri Latvijas robežai ir saspringta, pagaidām nav pamata pilnīgai robežu  slēgšanai nedz ar Baltkrieviju, nedz Krieviju, tomēr, ja situācija eskalēsies,  tas netiek izslēgts,  tā atzina Aizsardzības un Iekšlietu ministriju eksperti aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv rīkotajā diskusijā “Kā izveidot necaurejamu dzelzs priekškaru uz Latvijas Austrumu robežas”.

Robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis uzsver, ka lielākā nelegālo robežu šķērsotāju daļa  nāk no Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kura caur Krieviju ieceļo Baltkrievijā. Savukārt otra lielākā migrantu grupa nāk no Centrālāzijas valstīm un savus mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu pamato ar mēģinājumu izvairīties no iespējamās mobilizācijas Krievijas bruņotajos spēkos. Vienlaikus gan Robežsardzē, gan Aizsardzības nozarē tiek pamatoti pieņemts, ka nelegālo migrantu plūsmu pāri Latvijas robežai organizē un koordinē Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) un Baltkrievijas  Valsts drošības komiteja (KGB).

“Kopš septembra sākuma atturēto robežas šķērsotāju skaits ir būtiski pieaudzis. Ja iepriekš tas ir bijis līdz 70 personām diennaktī, tad šobrīd 100 un vairāk. 10. septembrī tika sasniegts rekords – 254 personas, kuras tika atgrieztas atpakaļ Baltkrievijā. Šogad no nelikumīgas robežšķēršošanas atturētas 8168 personas, kas ir būtiski vairāk nekā visa pagājušā gada griezumā, kad no nelikumīgas ieceļošanas Latvijā tika atturēti 5260”, diskusijā atzina ģenerālis I. Ruskulis

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons sacīja, ka šobrīd Latvijas visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023” ietvaros uz Latvijas Dienvidaustrumu robežām tiks izvērsti aptuveni 7500 karavīri.. Nacionālie bruņotie spēki jau ir savlaicīgi nodrošinājuši pretmobilitātes spējas robežas tuvumā. Tāpat arī NBS kopā ar Policijas un Valsts robežsardzes dienestu ir izstrādājuši rīcības plānu stingrāku pretpasākumu veikšanai, ja gadījumā migrantu plūsmas apjoms un agresivitātes līmenis celsies. Paralēli tam, tiek atgādināts par nepieciešamību saglabāt spēju reaģēt proporcionāli situācijai, nepaļaujoties psiholoģisko operāciju spiedienam, vai provokācijām.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs secināja, ka Baltkrievijas un Krievijas kopīgi organizētās hibrīdkara operācijas pamatmērķis ir Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras, politiskās stabilitātes un valsts drošības dienestu spēju pārbaudīšana. D. Trofimovs norāda, ka jebkāda veida darbības, tostarp robežu slēgšana, jāveic ciešā koordinācijā ar Poliju, Lietuvu,  Igauniju un Somiju. Lai gan ar sabiedrotajiem notiek cieša sadarbība, eskalācija vēl nav sasniegusi tādu līmeni, lai slēgtu robežu. Tomēr, ja Baltkrievijas režīma virzītie migranti izrādīs lielāku agresivitāti, cenšoties iekļūt kādā no valstīm, jau šobrīd  ir panākta vienošanās par kopīgu robežu slēgšanu.

Savukārt J. Garisons uzsvēra, ka vidējā termiņā Latvijas valsts aizsardzības koncepcija paredz jau iesākto valsts austrumu robežas nostiprināšanu, tai skaitā iebrukuma gadījumam. Plāni iekļauj pretmobilitātes pasākumus ne tikai migrantu un kājnieku atturēšanai, bet arī potenciālai smagās tehnikas bloķēšanai. Tāpat arī tiek strādāts pie nocietinājumu pozīciju izveides uz Austrumu robežas. Šo plānu ieviešana tiek koordinēta arī ar Igauniju un Lietuvu.

Jau vēstīts, ka pagājušo nedēļu laikā būtiski palielinājusies Baltkrievijas režīma virzītā nelegālā migrācijas plūsma pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Atbalstu Valsts robežsardzei jau kopš 2020. gada nodrošina Nacionālie bruņotie spēki. Atbalstu Valsts robežsardzei ar papildus personālu nodrošinājusi arī Lietuvas un Igaunijas robežsardze.

Dalies ar šo ziņu