Kā pasaule kļūdījās par Ukrainas un Krievijas armiju

Latvijā
Sargs.lv
Profesors Filips Obraens
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šodien, 28. septembrī, Rīgā norisinās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra rīkotā konference "Krievijas karš pret Ukrainu un tā ietekme uz Krievijas armiju un sabiedrību". To atklāja Sentendrūsas Universitātes profesors Filips Obraiens (Phillips O’Brien) klausītājiem atklājot, kādas analītiskas kļūdas pētnieki pieļāva analizējot Krievijas un Ukrainas spēju cīnīties šajā karā.

Profesors F. Obraiens savu darbu uzsāka 2022.gada 25.februārī. Viņa komanda jau kara pirmajās dienās ievāca ievākt pētnieku dažāda veida analīzi par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tā izveidojot milzīgu datu bāzi, kas ļāva viņam šodien sniegt savus secinājumus par analītiķu pieņēmumiem.

Pirms kara lielāka daļa ekspertu bija pārliecināti, ka Krievija kā lielvara uzvarēs pāris dienās. Reālisma piekritēji neapstrīdēja Krievijas kā lielvaras lomu un to, ka Ukraina nespētu spēties pretī Krievijai.

Pieņēmums, ka Krievija ir lielvara veidojās uz uzskata, ka Krievijai ir liela un varena armija, kas savukārt nav Ukrainai.

“Ieroči veido varu, Krievija tika uzskatīta par vienlīdzīgu pretinieku ASV,” savā runā uzsver profesors.

Bija pat eksperti, kas uzskatīja, ka ja Rietumi atbalstīs Ukrainu, sūtīs tās bruņotajiem spēkiem ieročus, tas “Ukrainai nepalīdzēs, jo tā ir pārāk vāja valsts”.

Profesors arī norāda, ka bija pārliecība, ka Krievijas armija ir modernizēta, ātra un spēcīga. Tā ir ieguvusi militāro pieredzi Sīrijā, turpretī Ukrainas armijai nav pieredze, valsts ir korumpēta un ir neiespējami uzvarēt lielvaras armiju.

“19 mēnešus pēc kara sākuma, varam secināt, ka šī bija milzīga analītiska kļūda par Ukrainas un Krievijas armijām,” savus pētījuma secinājumus atklāj Filips Obraiens.

Viņš skaidro, ka to pamato vairāki faktori. Pirmkārt, uzskats, ka Krievija ir lielvara. Terminu “lielvara” ir grūti raksturot un pierādīt. Ja ņem vērā argumentu par tās lielo un spēcīgo armiju, tas bija izveidots ārējs tēls.

“Armija tiek izveidota, tās spēku neparāda tās ārējais tēls. Sīrijas karš bija pārāk viegls Krievijai, to nevar pielīdzināt kariem ar vienlīdzīgiem spēkiem,” klausītājiem uzsver pētnieks.

Viņš arī norāda, ka pirms kara pētnieki analizēja Krieviju un tās spējas, neviens nebija ieinteresēts pat apskatīt Ukrainas spēju pretoties.

Noslēgumā viņš aicina nepieļaut līdzīgu analītisku kļūdu par Indijas un Klusā okeāna reģionu. Pētot šī reģiona valstis ir jāņem vērā Krievijas karš pret Ukrainu un tā sniegtās mācības, nenovērtējot valstis par zemu, vai Krievijas gadījumā par augstu.

Dalies ar šo ziņu