Betona bluķi un dzeloņstiepļu pinumi uz Latvijas Austrumu robežas pamazām kļūst par jauno normalitāti. Naktī no svētdienas uz pirmdienu šādā veidā, saskaņā ar Ministru kabineta pieņemto lēmumu, tika slēgts Vientuļu robežšķersošanas punkts uz Latvijas un agresorvalsts Krievijas robežas. Tagad uz tilta pār Lodumkas upi Latvijas pusē uzstādītas piecas dzeloņstiepļu rindas un betona bloki kā vieglā, tā smagā transporta plūsmas bloķēšanai. Portāla “Sargs.lv” komanda svētdienas naktī devās uz Vientuļiem, lai vērotu robežas slēgšanu klātienē.
Šāda veida robežas slēgšana Latvijā nav jauna. Pirmo reizi Valsts robežsardze Zemessardzes inženieru atbalstu fiziskā robežas šķērsošanas punkta slēgšanā, bloķējot iebraukšanas un izbraukšanas ceļus Latvijā, lūdza septembra beigās, slēdzot Silenes robežas šķērsošanas punktu ar Baltkrieviju. Tam par iemeslu bija Baltkrievijas izvērstais un saasinātais hibrīdkarš pret Latviju un citām Eiropas Savienības valstīm, virzot uz Latviju arvien lielākas un agresīvākas Tuvo Austrumu valstu migrantu straumes.
Aizvadītajā nedēļā Valdība līdzīgu lēmumu pieņēma par divu robežpunktu slēgšanu ar Krieviju. Saskaņā ar to, no pirmdienas slēgts Pededzes un Vientuļu robežas šķērsošanas punkti. Iemesls šādai rīcībai ja ne identisks, tad savā būtībā līdzīgs Baltkrievijas situācijai. Vienīgā atšķirībā – attiecībā uz agresorvalsti tāds pieņemts pirmo reizi, turklāt preventīvi.
Vēl pagājušajā nedēļā Krievija paziņoja, ka turpmāk Ukrainas pilsoņu ieceļošanu no Eiropas Savienības agresorvalstī nodrošinās tikai caur divām vietām – Šeremetjevas lidostu Maskavā un Vientuļu robežas šķērsošanas punktu sauszemes transportam un kājāmgājējiem. Šāds Krievijas lēmums, kas pēc būtības paredz visu no Eiropas Savienības uz Krieviju braucošo Ukrainas iedzīvotāju plūsmu novirzīt uz Latviju, radītu robežas šķērsošanas punkta pārslodzi, kilometriem garas neapmierinātu cilvēku rindas un risku valsts drošībai. Tālab, par prioritāti nosakot Latvijas nacionālās drošības intereses, robežas šķērsošanas punktus tika izlemts slēgt.
Portāla “Sargs.lv” komanda uz Latvijas un Krievijas robežas ieradās svētdienas vakarā īsi pēc 21:00. Šis bija laiks, kad Latvijas robežsargi agresorvalsts – Krievijas pusi jau oficiāli informējuši par robežas šķērsošanas punkta slēgšanu. Lai gan informācija par šādu lēmumu tika izplatīta gan medijos, gan sociālās saziņas vietnēs, acīmredzami daudzi ceļotāji to vai nu nesaņēma, vai arī tai neticēja līdz pēdējam brīdim. Vēlajā vakarā pirms iebraukšanas Vientuļu robežas šķērsošanas punktā izbraukšanu uz Krieviju gaidīja vairāki desmiti vieglo automašīnu un pieci pasažieru autobusi. Daudzi no Krievijā nokļūt gribētājiem ir Ukrainas – valsts pret kuru Krievija kopš 2022. gada pavasara vērš atklātu pilna mēroga agresiju – pilsoņi.
Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Mareks Ļahnovičs sarunā ar “Sargs.lv” atzīst, ņemot vērā Krievijas lēmumu par Ukrainas valsts piederīgo ieceļošanu no Eiropas Savienības, Vientuļos pēdējās diennakts laikā strauji palielinājusies robežas šķērsotāju rinda. Cilvēki Krievijā centušies nokļūt ar mikroautobusiem un lielajiem autobusiem.
Viņš atzīst, ja Latvijas puse nebūtu pieņēmusi lēmumu par robežkontroles punkta slēgšanu, robežas šķērsotāju rinda diennakts laikā pieaugtu par 100 līdz 200 personām. Turklāt situāciju vēl vairāk pasliktināja Krievijas robežsardzes rīcība, kas pēdējās diennakts laikā sāka bremzēt cilvēku plūsmu pār Latvijas robežu.
“Vēl piektdienas vakarā Krievijas puse paziņoja, ka savā teritorijā cilvēkus laidīs mazās grupās – pa pieciem kājāmgājējiem un vienai automašīnai. Tā arī bija – reizi piecās stundās Krievijas robežsargi uzņēma vien piecus gājējus un pa vienai automašīnai. Pēc būtības Krievijas dienesti paši spieda šos cilvēkus turpināt drūzmēties Latvijas pusē,” skaidroja Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks.
“Tas ir apzināts Krievijas gājiens, lai sarežģītu situāciju, radītu spriedzi pierobežas joslā, kas tālāk novestu pie sabiedriskās kārtības apdraudējumiem un valsts drošības apdraudējuma. Valdības pieņemtais lēmums ir pozitīvs, jo , ja tiktu turpināta robežas kontroles punkta darbība, situācija eskalētos vēl vairāk,” sacīja Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks.
Tikmēr par robežas fizisko slēgšanu atbildīgie Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes inženieru rotas zemessargi, kuri bija ieradušies veidot aizžogojumus, laiku netērējot ķērās pie mērīšanas un būvniecības darbiem.
Robežas bloķēšanas darbi sākās pusnaktī. Šoreiz pēc robežsargu norādījumiem tika izveidoti divi bloķējošie elementi – viens pie iebrauktuves Vientuļu robežšķērsošanas punktā, pamīšus izvietojot masīvus betona blokus, otrs pie Latvijas un Krievijas robežu atdalošās Lodumkas upes tilta, kas bija daudz pamatīgāks.
Kā novēroja “Sargs.lv” barjeru uzstādīšana Latvijas pusē raisīja interesi arī agresorvalsts – Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) paspārnē esošajam robežsardzes dienestam. Ik pa brīdim agresorvalsts robežsargi, cenšoties palikt nemanāmiem pretējā virzienā ieslēgto prožektoru aizsegā, iznāca apskatīties Latvijas pusē notiekošajos darbos. Atsevišķi Krievijas dienestu pārstāvji notiekošo fiksēja ar mobilajiem telefoniem un fotokamerām.
Jau vēstīts, ka līdz ar Vientuļu robežas šķērsošanas vietu, no 16. oktobra savu darbību aptur arī robežas šķērsošanas punkts Pededze. Kā Vientuļos, tā arī Pededzē paliks robežapsardzības posteņi, bet robežšķērsošanas procesā iesaistītie robežsargi tiks novirzīti Latvijas un Krievijas zaļās robežas patrulēšanai un apsardzes pastiprināšanai.
