Aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv” ekspertu diskusijā “Valsts aizsardzības dienests – pilsoņu sociālais līgums ar valsti” eksperti pārrunāja pilsoņu, īpaši jauniešu atbildību un iesaisti kopējās valsts drošības stiprināšanā. Lai arī sabiedrība pēc drošības situācijas izmaiņām Eiropā aktīvi pieprasīja Latvijas aizsardzības nozares stiprināšanu, tomēr atšķirīgs ir jautājums par pašas sabiedrības gatavību aktīvi iesaistīties.
Sarunā eksperti skaidroja, ko nozīmē jaunais sociālais līgums ar valsti mūsdienu starptautiskās drošības izaicinājumu laikā un kāpēc par tādu uzskatāms valsts aizsardzības dienests, kā arī runāja par sabiedrības uzvedības kultūras maiņu, īpašu uzmanību pievēršot mūsdienu jauniešu izpratnei un attieksmei pret valsti, un viņu kā pilnvērtīgu pilsoņu tiesībām un atbildību tās saglabāšanā, nosargāšanā un tālākajā attīstībā.
Skaidrs, ka pret jebkuru procesu, kas ir jauns un salīdzinoši nezināms, sākotnēji ir liela piesardzība sabiedrībā. To lieliski apliecina arī situācija Lietuvā, kur 2015. gadā atjaunoja obligāto militāro dienestu, kas sākotnēji neguva lielu popularitāti. Laika gaitā Lietuvas sabiedrība apzinājās šī militārā dienesta nepieciešamību, kas kalpo kā sociālais līgums ar valsti. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsseržants augstākais virsseržants Ēriks Liflands skaidroja, ka tagad, runājot ar kolēģiem no Lietuvas, sabiedrības attieksme ir mainījusies, un tā ir kļuvusi daudz atbalstošāka.
Bieži vien jaunieši pēc vidusskolas absolvēšanas vēl nav izlēmuši, kur turpināt mācības vai uzsākt darba gaitas, tāpēc jaunieši izvēlas ieturēt gadu ilgu pauzi, lai pārdomātu savas turpmākās gaitas. Valsts aizsardzības dienests šādā gadījumā būtu ideāls aizvietotājs, proti, dienesta laikā tiek iepazīti daudz un dažādi cilvēki, kas var sniegt iespējamu palīdzību un padomus. Tāpat šajā laikā jaunietis iegūst finansiālu labumu un apgūst dažādas prasmes, kas noderēs arī civilajā dzīvē. Pēc valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas jaunietis iegūst arī iespēju bez maksas studēt valsts noteiktajās augstskolu programmās, kas būtiski ļauj ietaupīt personīgos finansiālos līdzekļus.
Valsts aizsardzības dienesta galvenais uzdevums ir maksimāli kvalitatīvi sagatavot katru indivīdu, lai nepieciešamības gadījumā tas varētu atbilstoši rīkoties. Arī instruktori ir augsti kvalificēti, kas ļauj apmācības veidot efektīvi, interesanti un kvalitatīvi. Līdzšinējā pieredze rāda, ka jauniešu un instruktoru savstarpējā sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga. Daļa instruktoru ir tikai nedaudz vecāki par jauniešiem, tāpēc viņu starpā valda sapratne, kas ļauj veiksmīgāk aizvadīt apmācību.
Ja neskaita iegūtās prasmes, zināšanas un dažādus citus bonusus, tad papildu valsts aizsardzības dienesta laikā tiek saņemts arī finansiāls ieguvums. Piesakoties dienestam brīvprātīgi, dienesta pienākumu izpildes kompensācija būs 600 eiro mēnesī (valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kas nebūs pietiekušies brīvprātīgi – 300 eiro mēnesī). Savukārt dienestu pabeidzot, tiks izmaksāta papildus kompensācija 1100 eiro apmērā. Ja karavīram ir bērns vai vairāki bērni, bērna uzturēšanai piešķirs ikmēneša pabalstu 200 eiro apmērā par bērnu.
Diskusijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsseržants augstākais virsseržants Ēriks Liflands, kā arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece doktore Ieva Bērziņa. Diskusiju vadīja portāla “Sargs.lv” redaktors Kārlis Roķis.
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Latvijas pilsoņi tiek aicināti pieteikties brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestam līdz 2023. gada 1. decembrim vienotajā rekrutēšanas platformā www.klustikaravirs.lv sadaļā valsts aizsardzības dienests.
Pēc pieteikšanās noslēguma atlases speciālisti izskata saņemtās pieteikuma anketas, kā arī pārbauda katra pilsoņa sodāmību Sodu reģistrā. Ja netiek konstatēti šķēršļi dienestam, veic veselības pārbaudi. Katram pilsonim tiek sniegta informācija par pārbaudes laiku, vietu, kā arī visiem uz pārbaudi līdzi ņemamajiem dokumentiem.
Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, Ministru kabineta noteiktos studiju virzienos un kārtībā tiks finansētas studijas bakalaura un 1. līmeņa augstākās izglītības (koledžu) studiju programmās.