Šonedēļ publicēti pirmie rezultāti Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā. Pētījuma rezultātu prezentācijā tika skaidrots, ka vairākums (58%) respondentu uzskata, ka pašreizējā situācija sabiedrībā izraisa nedrošības sajūtu, kam par iemeslu visbiežāk kalpo ekonomiskā situācija. Tāpat iedzīvotāji atzīst, ka viņu gatavība krīzes situācijām ir salīdzinoši zema.
Pēc tādas pašas metodoloģijas tika veikti pētījumi arī pārējās Baltijas valstīs, proti, Igaunijā un Lietuvā. Salīdzinot pētījumu rezultātus, nedaudz sliktāka situācija ir Latvijā, kur iedzīvotāji izjūt vairāk draudus teju visās pētītajās jomās – veselībā, politikā, drošībā, ekonomiskajā un sociāla rakstura jomās.
Pētījuma autori skaidro, ka Baltijas valstīs pastāv liela sabiedrības polarizēšanās, kas ievērojami ietekmē arī pašu iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm. Gadījumā, kad iedzīvotāji neuzticas valsts pieņemtajiem lēmumiem, samazinās arī šo iedzīvotāju noturība un vēlme aizstāvēt to. Šāda situācija ir bīstama valstij, tāpēc ir nepieciešams meklēt veidus un virzienus, kā šo sabiedrību mainīt, lai tā justos piederīgāka un lojālāka valstij.
Lai arī šobrīd ļoti aktīvi tiek runāts par militāro situāciju pasaulē, tomēr pētījuma dati liecina, ka visvairāk iedzīvotājus satrauc tieši ekonomiskās problēmas. Daļēji šo situāciju eksperti skaidro ar iedzīvotāju pieradumu pie Krievijas aizsāktā kara Ukrainā, proti, šis faktors iedzīvotāju ikdienas dzīvē spēlē mazāku lomu nekā tad, kad karš tikko bija sācies. Gandrīz puse aptaujāto (45%) savu pašreizējo noskaņojumu Ukrainas kara kontekstā vērtē kā viduvēju, bet 35% - kā sliktu. Respondentus visvairāk satrauc tas, ka Ukrainas kara dēļ Latvijas valsts cietīs finansiālus zaudējumus (58%) un problēmas, kas saistītas ar iespējamu bēgļu pieplūdumu (48%).
Tādi faktori kā bēgļu pieplūdums, neskaidrība par notikumu attīstību, bailes no konflikta eskalācijas un citi faktori, ir mudinājuši steidzami izvērtēt sabiedrības noturību. Šajā aptaujā aplūkoti būtiski mainīgie lielumi, kas ietver individuālo, kopienas un valsts noturību, kā arī tādi rādītāji kā trauksmes simptomi, draudu uztvere, vispārējā labklājība, cerību un optimisma līmenis, gatavība palīdzēt citiem un dažādi demogrāfiskie rādītāji. Detalizēti analizējot šos elementus, pētījuma mērķis ir izgaismot niansētas un daudzšķautņainas sabiedrības noturības dimensijas, ņemot vērā ģeopolitisko fonu.
Pētījuma metodoloģiju izstrādājusi Telavivas Universitātes Saklera Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības skolas daudznacionālais Izturības un labklājības pētniecības centrs.