Otrdien, 9 aprīlī, Ministru kabinets izskatīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par paveikto visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā 2023. gadā.
Koncepcija ir balstīta uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, kurā iekļauti divi stratēģiskie darbības virzieni – atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.
Latvijas aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība. Koncepcijā uzsvērta katra indivīda, dažādu kopienu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju loma valsts aizsardzībā, uzsverot nepieciešamību uzņemties pašiniciatīvu un pašorganizēties jeb attīstīt rīcības gatavības kultūru.
Pērn aizsardzības nozare pastiprināti pievērsa uzmanību sadarbības attīstīšanai ar pašvaldībām, organizējot reģionālo semināru ciklu “Rupors” pašvaldību komunikācijas speciālistiem. Tika turpināts mācību cikls “Pilskalns” pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kā arī organizēti visaptverošas valsts aizsardzības semināri visām pašvaldībām par to lomu valsts aizsardzībā un militāra apdraudējuma gadījumā.
Tāpat aizsardzības nozare 2023. gadā organizēja dažādus informatīvos seminārus, mācības, lekcijas un diskusijas pašvaldību, izglītības iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju vadītājiem, reliģisko organizāciju un reģionālo mediju pārstāvjiem par rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, nozaru gatavību un būtisko kritisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī par citiem Latvijas aizsardzībai aktuāliem jautājumiem.
2023. gadā no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku mācības “Namejs”, kas pirmo reizi tika organizētas kā visaptverošas valsts aizsardzības mācības sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādēm, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī vairākām pašvaldībām un komersantiem.
Mācību laikā Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra izvēršanā piedalījās vairāk nekā 160 dalībnieki no ministrijām, to padotībā esošajām iestādēm un dienestiem, kā arī no septiņām pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām, trīs brīvostu pārvaldēm, 13 valsts komercsabiedrībām un vairāk nekā 40 kritiskās infrastruktūras komersantiem.
Mācībās tika pilnveidota institūciju izpratne par atbildību sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma vai to draudu gadījumā. Tāpat tika pilnveidota savstarpējā sadarbība krīzes situāciju pārvarēšanā, plānojot rīcību dažādu hibrīdapdraudējuma incidentu novēršanā.
Vienlaikus 2023. gadā tika turpināts aktīvs darbs pie nacionāli militārās bāzes paplašināšanas, izmantojot vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu, tādējādi sekmējot jaunu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu, stiprinot piegāžu ķēžu drošību un veicinot sadarbību ar vietējiem komersantiem.
Viens no būtiskiem Aizsardzības ministrijas uzdevumiem industrijas jomā ir komersantu licencēšana darbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm. Komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm ir licencēti 83 Latvijas Republikā reģistrēti komersanti, savukārt militārā ražotāja sertifikāts ir izsniegts četriem militārajiem ražotājiem. Lai veicinātu vietējās aizsardzības industrijas attīstību, Aizsardzības ministrija pērn dibināja kapitālsabiedrību SIA “Valsts aizsardzības korporācija”.
Daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, kas ļauj stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, kā arī sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas, sapratni par valsts aizsardzību un uzlabot individuālās rīcībspējas ir valsts aizsardzības dienests, kas tika ieviests 2023. gadā.
Pirmajam valsts aizsardzības dienesta iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, no kuriem 253 jaunieši 2023. gada 1. jūlijā uzsāka dienestu Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādē Ādažos. Līdz šim brīvprātīgie pieredzi novērtējuši pozitīvi – gan vērtējot treniņprogrammas kvalitāti, gan dienēšanai piedāvāto infrastruktūru.
Tāpat neatņemams visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements ir kiberdrošība, kam īpaši jāvērš uzmanība kopš apdraudējumu līmeņa straujā kāpuma Latvijas kibertelpā pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā 2022. gada februārī.
2023. gadā turpinājās aktīvs darbs pie Latvijas kiberdrošības stiprināšanas – tika apstiprināta jaunā Latvijas kiberdrošības stratēģija, uzsākta kiberdrošības pārvaldības reforma, kā arī izstrādāts nacionālais Kiberdrošības likums. Tāpat mācībās “AMEX 2023” izspēlēta atsevišķa kibedrošības sadaļa ar kiberdrošības nozares pārstāvjiem, kurā tika pārbaudītas krīzes procedūras nozīmīgu kiberincidentu gadījumā un iesaistīto pušu savstarpējā sadarbība.
Ņemot vērā gan starptautisko, gan iekšējo drošības izaicinājumu attīstības tendences, aizsardzības nozare 2023. gadā attīstīja aizsardzības spējas, kas nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku vienību ātru reaģēšanu un augstu kaujas gatavību.
Pērn tika noslēgti līgumi par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu “IRIS-T”, pretkuģu raķešu sistēmu “Naval Strike Missile” un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu “HIMARS” iegādi. Šo spēju ieviešana Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegs nepaciešamo uguns jaudu un aizsardzību lielākā attālumā.
Veicinot atbalsta sniegšanu Ukrainai, Nacionālie bruņotie spēki turpināja 2022. gadā uzsākto iesaisti Ukrainas karavīru apmācībā gan speciālistu kursu nodrošināšanā, gan pamatapmācībā. Atbalsts tiek nodrošināts arī 2024. gadā.
2024. gadā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība koncepcijā noteikto valsts aizsardzības prioritāšu izpildei, valsts iestādēm un institūcijām ieviešot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas principus un Aizsardzības ministrijai kā koordinējošai institūcijai pārraugot saistītos procesus, veicinot sistēmas attīstību.
Tāpat 2024. gadā, atbilstoši valdības rīcības plānam, tiks sagatavotas vadlīnijas pašvaldībām par sadarbības mehānismiem ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra apdraudējuma gadījumiem, kā arī īstenoti dažādi pasākumi, informējot iedzīvotājus par rīcību militāra apdraudējuma un kara gadījumā. Ar 2024. gada 1. septembri visās Latvijas skolās tiks ieviesta valsts aizsardzības mācība kā obligāts mācību priekšmets.
