Latvija apzinājusi potenciālos mīnu piegādātājus, taču jārēķinās, ka militārā ražošanas industrija netiek līdzi pieprasījumam, ceturtdien aizsardzības nozares portāla "Sargs.lv" rīkotajā sarunā "Kādus šķēršļus plānots izvietot uz austrumu robežas un cik efektīvi tie var kavēt pretinieku?" norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Guntars Strazdītis.
Patlaban vērojams, ka visos militārajos iepirkumos ražošanas industrijas netiek līdzi pieprasījumam un izņēmums nav arī mīnu ražotāji. "Mums ir apzināti potenciālie piegādātāji, taču jāsaprot, ka mēs konkurējam ar citu valstu bruņotajiem spēkiem, jo, skatoties uz Ukrainas piemēru, mīnas izsvērtas kā labs un ne visai dārgs līdzeklis cīņā ar pretinieku," norādīja pulkvedis G. Strazdītis.
Pulkvedis atgādināja jau iepriekš aizsardzības resora pausto, ka plānots iegādāties dažādas prettanku un vadāmās pretkājnieku mīnas. Miera laikā mīnu lauki netiks veidoti, taču šī munīcija tiks uzglabāta drošās noliktavās robežas tuvumā, lai vajadzības gadījumā tās varētu ātri izvietot.
Pulkvedis arī pastāstīja, ka kopš 5.marta armija robežas tuvumā izvietojusi dzelzsbetona blokus, "Hesco" bastionus jeb ar zemi vai smiltīm piepildītas konstrukcijas aizsardzībai no pretinieka uguns. Tāpat turpinās formalitātes par ceļu pārrakšanu un uzņēmumu apzināšana par pārējo šķēršļu iegādi. Plāns arī paredz pūķa zobus, prettanku grāvjus un ugunspunktus.
Pulkvedis nenoliedza, ka katra šķēršļa izveidošanu nepieciešams saplānot, turklāt jārēķinās, ka NBS nav īpašnieki zemēm pierobežā. Zemes gabalu īpašnieki ir valsts, pašvaldības, privātpersonas un juridiskās personas. NBS gan primāri skatās uz valsts un pašvaldības zemēm.
Jau ziņots, ka nesen valdības apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.
Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro.
Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.
Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.
