Unikāls mācību poligons un jaunu spēju ieviešana – pulkvedis A. Rieksts intervijā atskatās uz paveikto septiņos gados

Latvijā
Jānis Klāks/Sargs.lv
Pulkvedis Andris Rieksts
Foto: Pulkvedis Andris Rieksts

Pēc teju septiņu gadu dienesta Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera amatā, pulkvedi Andri Riekstu šajā atbildīgajā amatā nomainīs pulkvežleitnants Edmunds Svenčs. Šo gadu laikā pulkveža A. Rieksta vadībā Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas gan infrastruktūras, gan personāla un gan militāro spēju jomās. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja pulkvedi A. Riekstu, lai uzzinātu vairāk par līdz šim paveikto un nākotnes plāniem.

Stājoties Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera amatā 2017.gada vasarā, pulkvedis A. Rieksts sev izvirzīja trīs galvenos mērķus  - zemessargu apmācību procesa uzlabošanu un sakārtošanu; sadarbības veicināšanu ar citām ministrijām, pašvaldībām un uzņēmējiem, tādējādi veidojot pamatus visaptverošajai valsts aizsardzībai; jaunu spēju ieviešanu un apgādes sistēmas pilnveidošanu.

Pulkvedis atzīst, ka liels izaicinājums pēc stāšanās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera amatā bija brigādes štāba pārdislokācija no Liepājas uz Kuldīgu. Uzdevums sākotnēji izklausījās vienkāršs, bet, sākot iedziļināties, radās vesela virkne ar problēmām, kuras bija saistītas ar personālu. Katram brigādes štābā dienošajam karavīram, civilajam darbiniekam bija savs stāsts. Daudziem tas nozīmēja, ka pilnībā jāizmaina kā darba, tā ģimenes dzīve. Paralēli tika veiktas sarunas ar Kuldīgas novada domi par iespējamo atbalstu brigādes personāla mājokļu meklēšanā.

“Ar daudziem darbiniekiem tika panākta vienošanās, ka tiklīdz tiks atrasts piemērots amats kādā citā NBS apakšvienībā Liepājā, es nelikšu šķēršļus, bet ļaušu pārcelties atpakaļ tuvāk pie savām ģimenēm, mājām. Tas viss nedrīkstēja kavēt vai kā citādi ietekmēt brigādes štāba darbu. Reizēm bija ļoti smagi, bet pateicoties kopīgiem mērķiem un cilvēku izpratnei, brigādes štāba darbība ne uz brīdi neapstājās. Šodien brigādes štābā turpina dienestu arī karavīri un civilie darbinieki no Liepājas, bet pamatā brigādes štāba personāls ir nomainījies,” atzina A. Rieksts.

Nākamais izaicinājums bija Mežaines militārā poligona attīstība. Tur tika saskatīts potenciāls gan Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes Mācību centru izveidei, gan infrastruktūras attīstībai, lai trenētu karavīrus un zemessargus kaujai apdzīvotā vietā. Kā trešā lieta tika izvērtēta iespēja paplašināt poligona teritorijas, lai kaut vai minimāli, bet varētu veikt manevrus, nodrošināt kaujas atbalsta funkciju treniņus. Pateicoties labai sadarbībai ar Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkuma centra (VAMOIC) un NBS vadības pretimnākšanai, pirmās divas lietas ir realizējušās.

Image
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes militārais poligons “Mežaine”
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes militārais poligons “Mežaine” Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Nu mums ir pašiem sava mācību bāze, kura vienlaicīgi spēj uzņemt un ļaut apmācīt līdz 100 zemessargus. Kaujai apdzīvotā vietā ir iekārtota atbilstoša infrastruktūra un veikti daudzi citi uzlabojumi, lai esošo infrastruktūru pielāgotu katras NBS vienības vajadzībām,” saka pulkvedis A. Rieksts.

Viņš norāda, ka kara darbība Ukrainā ik dienu demonstrē jaunas kara vešanas metodes, kas liek mācīties arī NBS. Pulkvedis paredz, ka atbilstoši jaunajām kara vešanas metodēm šobrīd izmantotā poligona “Mežaine” militārā pilsētiņa var tikt pārplānota un pielāgota šodienas uzdevumu prasībām.

“Tas ir tikai normāli, un tas visu laiku būs līdz galam nepabeigts projekts. Darbs turpinās pie pārējā militārā poligona “Mežaine” attīstības. Dotajā brīdī poligons ir izaudzis līdz nedaudz vairāk par 900 hektāriem. Man jāsaka liels paldies gan bijušajai Skrundas novada domes vadībai, Kuldīgas novada domei, privātpersonām, kuru zemes tika atsavinātas par labu Aizsardzības ministrijai un arī Latvijas Valsts mežu vadībai par izpratni un sapratni atteikties no nekustamiem īpašumiem par labu poligona izaugsmei. Atsavināto nekustamo īpašumu teritorijā tiek veidota iespēja veikt militāru manevru ar iespēju to atbalstīt ar kaujas atbalsta ieročiem. Manevra un kaujas atbalsts ir plānots vada lieluma vienībām. Atbalsta ieroči aprobežosies ar mīnmetējiem, jo teritorija nav tik liela, lai plānotu kaut ko lielāku. Tas jebkurā gadījumā dos mums iespēju treniņam un dos iespēju kaujas vienību saliedēšanai kaujas funkciju izpildē,” skaidroja pulkvedis A. Rieksts.

Nesenā pagātnē Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes inženieri un poligona atbalsta daļa realizēja ieceri par alpīnisma sienas izbūvi un slēgtā tipa šautuves ierīkošanu. Abas šīs lietas prasa lietošanas instrukcijas un pēc iespējas ātrāku to nodošanu personāla treniņiem.

“Mans lielākais izaicinājums militārā poligona “Mežaine” iekārtošanā ir bijis šautuves kompleksa izbūve. Saskaņā ar AM un NBS vadības deleģējumiem pilnībā viss darbs tika uzdots Zemessardzei. Projekts tika realizēts relatīvi īsā laika periodā, pateicoties labai sadarbībai un izpratnei starp cilvēkiem, kas projektu plānoja, uzraudzīja un realizēja,” atzina A. Rieksts.

Vaicāts, kā mainījies brigādē dienošo zemessargu skaits, pulkvedis atzīst, ka šajos gados brigādē tas nav krasi nav mainījies, taču uzlabojies zemessargu sagatavotības līmenis. Ir veikts pilnīgs personāla audits, atskaitot tos cilvēkus, kuri gadiem neapmeklēja mācības. Tāpat ir uzrunāti un “pamodināti” tie, kuri dažādu iemeslu dēļ neapmeklēja mācības, bet ar sirdi vēl joprojām ir daļa no valsts aizsardzības struktūras.

Image
Pulkvedis Andris Rieksts
Pulkvedis Andris Rieksts

Savu ietekmi personāla piesaistē Zemessardzes 4. Kurzemes brigādei deva arī agresorvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā, kas veicināja lielu pieplūdumu arī Zemessardzei. Kā atzīst pulkvedis A. Rieksts, 2022. gadā NBS bija spiesti iziet no ikdienas komforta zonas apmācību jomā. Tā vietā jāplāno papildu zemessargu pamatapmācības nometnes, lai dotu iespēju apgūt pamatzināšanas militārajā jomā visiem tiem pilsoņiem, kuri izteica vēlēšanos iestāties Zemessardzē, lai vajadzības gadījumā būtu gatavi aizstāvēt savu ģimeni, novadu un valsti.

“Šodien, pēc vairāk nekā diviem gadiem pilna mēroga kara darbības Ukrainas teritorijā, mēs izjūtam atslābumu saistībā ar jauno potenciālo zemessargu vēlmi iestāties Zemessardzē. Iesaukšanas skaitļi gadā ir nonākuši gandrīz tajos pašos ciparos, kā tas bija pirms 2022. gada februāra notikumiem Ukrainā. Šeit nepateikšu neko jaunu, ir jāiet sabiedrībā, ir jāiet pasākumos, ir jāfinansē liela mēroga rekrutēšanas kampaņas medijos un jāuzrunā potenciālie zemessargi…citas “zāles” šeit nav,” intervijā portālam “Sargs.lv” atzina A. Rieksts.

Tāpat pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem tika pieņemts lēmums ieviest Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē pavisam jaunu zemessargu apmācību modeli. No nedēļas nogaļu apmācību modeļa tika pāriets uz trīs pilnu nedēļu blokiem, kur viens bloks ilgst nepārtrauktas septiņas dienas. 

Šādā veidā gadā tiek plānoti divu vai trīs nedēļu bloku cikli un viens 21-24 dienu pamatapmācības cikls vasarā. Līdzīgā veidā arī militārās pamatapmācības cikls sastāv no trijiem nedēļu blokiem, kas ir identiski visā mācību gadā. Zemessargam ir iespēja gada griezumā izvēlēties, kad viņš var iziet zemessarga pamatapmācības blokus. Vienīgais nosacījums, ka bloki ir jāiziet secīgi un iepriekšējam ir jābūt sekmīgi pabeigtam. Šāda apmācību sistēma dod iespēju daudz kvalitatīvāk sagatavot zemessargus, dod iespēju zemessargiem labāk iepazīt savus biedrus un saliedē vienību. Tādējādi tiek atbrīvots liels instruktoru skaits no dalības apmācībās gandrīz katrā nedēļas nogalē, tiek ietaupīts arī liels resursu daudzums, norāda pulkvedis.

Image
Militārās mācības “Namejs 2022” poligonā “Mežaine”
Militārās mācības “Namejs 2022” poligonā “Mežaine” Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šo gadu laikā, kamēr pulkvedis Andris Rieksts bijis Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, ir ieviestas un pilnveidotas vairākas spējas – Zemessardzes Speciālo uzdevumu nodaļas projekta realizācija; izveidota vienota pieeja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes apmācību procesa organizēšanā; inženieru rotas attīstība, katrā bataljonā; izveidots viens vieglo inženieru vads. Tikmēr Mežaines poligonā atrodas konstrukciju inženieri ar smago tehniku un rotas vadības grupa. Ieviesta arī netiešā uguns atbalsta spēja  un turpinās Patria” projekta ieviešana. Uzsākta arī civilmilitārās sadarbības projekta ieviešana un citi projekti.

Pēc dienesta pienākumu noslēgšanas Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera amatā, pulkvedis A. Rieksts savu karjeru turpinās NBS Apvienotajā štābā.

Līdzšinējais brigādes komandieris pulkvedis A. Rieksts dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos sācis 1995. gadā un pēc Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas 1996. gadā komandējošā sastāva virsnieka pieredzi pulkvedis A. Rieksts ieguvis dažādos amatos Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā, Zemessardzes 43. kājnieku bataljonā, Mobilo strēlnieku Mācību centra Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotā, 2. Zemessardzes novadā un Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljonā.

No 2011. gada līdz 2017. gadam pulkvedis A. Rieksts dienestu turpināja Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona komandiera amatā. No 2017. gada jūnija līdz šim pulkvedis A. Rieksts ir dienējis Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera amatā.

Militāro izglītību pulkvedis A. Rieksts ieguvis Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, Lietuvas Aizsardzības akadēmijā un Baltijas Aizsardzības koledžā, Igaunijā.

Pulkvedis A. Rieksts pilnveidojis zināšanas un dalījies profesionālajā pieredzē dažādās militārajās mācībās kā Latvijā, tā ārvalstīs. Starptautisku dienesta pieredzi guvis starptautiskajās operācijās Irākā, Kosovā un Āfrikā, Kaboverdē.

Par nopelniem Latvijas valsts labā 2004. gadā pulkvedis A. Rieksts apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa kavalieri.  Dienesta laikā saņēmis vairākus Aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes komandiera apbalvojumus.

Pildīdams Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera pienākumus, pulkvedis A. Rieksts ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu brigādes izaugsmē. Viņa vadībā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē notika vērienīgas pārmaiņas – brigādes štāba pārvietošana no Liepājas uz Kuldīgu. Pēc pulkveža A. Rieksta iniciatīvas Kuldīgas novada Raņķu pagasta militārā poligona ”Mežaine” teritorijā tika izveidots viens no brigādei stratēģiski svarīgiem objektiem – Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes mācību bāze “Saulstari”, kā arī nozīmīgs pulkveža A. Rieksta ieguldījums ir militārā poligona “Mežaine” un Kuldīgas militārās bāzes infrastruktūras mērķtiecīgā pilnveidošanā un plānotā ilgtermiņa attīstībā.

Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde dibināta  1992. gada 30. jūnijā, tās pakļautībā ir pieci bataljoni – trīs kājnieku bataljoni Liepājā, Ventspilī un Dobelē, viens nodrošinājuma bataljons Kuldīgā un viens kaujas atbalsta bataljons Jelgavā. Brigādes devīze - ”Vairogs tautai, zobens Tēvzemei”.

Dalies ar šo ziņu