Saeima pērnā gada 9. decembrī pieņēma likumu Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kas aizsardzības nozarei 2024. gadā paredz piešķirt 1 128 380 620 miljonus eiro jeb 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Līdz ar 2024. gada valsts budžeta pieņemšanu ir noteikts, ka aizsardzības nozares budžets tiks pakāpeniski palielināts – 2025. gadā tas sasniegs 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, savukārt 2026. gadā – 2,75%, lai 2027. gadā sasniegtu nosprausto mērķi – 3% no IKP. Tomēr, ņemot vērā papildus piešķīrumus no Latvijas budžeta jaunām spēju attīstības un infrastruktūras izveides programmām, visticamāk 3% aizsardzības izdevuma apmēru Latvija sasniegs daudz ātrāk nekā plānots iepriekš.
2024. gada aizsardzības nozares budžets tiek sadalīts trīs kategorijās – 38% personāla atalgojumam, 30% uzturēšanai un 32% investīcijām, piešķirot 433 miljonus eiro personāla izdevumiem un 338 miljonus eiro uzturēšanas izdevumiem. Savukārt 357 miljoni eiro atvēlēti investīcijām – spēju un infrastruktūras attīstības izdevumiem. No 2023. līdz 2027. gadam ik gadu tiks ieguldīti papildu 200 miljoni eiro Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.
Aizsardzības ministrijas 2024. gada galvenās budžeta prioritātes valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ietver Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju pilnveidošanu, attīstot vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas iegādi, kā arī pilnvērtīgu valsts aizsardzības dienesta nodrošināšanu Latvijas pilsoņiem un Nacionālo bruņoto spēku rezervistu sistēmas pilnveidošanu. Tikpat būtiska prioritāte ir arī militārās infrastruktūras un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstība, kas ietver arī militārā poligona “Sēlija” izveides darbu uzsākšanu, kā arī valsts austrumu robežas militāro nostiprināšanu, kam tuvāko piecu gadu laikā papildus piešķirti 303 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka 2022.gada aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus Aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot līdz 2025.gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku raķešu programmā tika iezīmētas prioritāri attīstāmās spējas – pretkuģu raķešu sistēma, vidējās darbības pretgaisa aizsardzība un raķešu artilērija. Piešķirtais papildu finansējums paātrina Nacionālo bruņoto spēku kritiski svarīgo spēju ieviešanu aptuveni piecus gadus ātrāk, nekā iepriekš plānots.
Šī gada sākumā Ministru kabinets atbalstīja apropriācijas pārdali budžetā 200 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu ar valsts drošību saistītā prioritārā pasākuma “Pretgaisa aizsardzības sistēmas” īstenošanu.
Apropriācijas pārdale tiek veikta no budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” uz Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammu “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”.
2023. gada 30. novembrī Aizsardzības ministrija parakstīja piegādes līgumu par aptuveni 600 miljoniem eiro ar Vācijas uzņēmumu “Diehl Defence” par “IRIS-T” vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi. Plānots, ka uzņēmums “Diehl Defence” vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi sāks 2026. gadā un Latvija saņems visu nepieciešamo aprīkojumu “IRIS-T” sistēmu efektīvai darbībai, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā.
Tāpat Latvija pagājušā gada beigās noslēdza līgumu par ASV uzņēmuma “Raytheon” un Norvēģijas uzņēmuma “Kongsberg” ražoto pretkuģu raķešu sistēmu ”Naval Strike Missile” iegādi. Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmu iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija sedz 30%. Paredzēts, ka piegāde tiks uzsākta 2027. gadā.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija turpina investēt arī citu militāro spēju stiprināšanā. 2023. gada izskaņā Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par uzņēmuma “Lockheed Martin” ražoto sešu augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS iegādi, kuras Latvija varētu saņemt sākot no 2027. gada.
Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, noskaidrots Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūta (SIPRI) veiktajā pētījumā.
Saskaņā ar SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni. Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.
ASV un Ķīnas izdevumi aizsardzībai kopā sastāda aptuveni pusi no visas pasaules kopīgajiem militārajiem tēriņiem. Pirmās septiņas pozīcijas lielāko tērētāju sarakstā palikušas nemainīgas. Trešajā vietā, tāpat kā 2022.gadā, ierindojusies Krievija, kam seko Indija un Saūda Arābija. Savukārt sestajā un septītajā vietā attiecīgi ir Lielbritānija un Vācija. Visstraujāk militārie izdevumi pieauguši Ukrainā, kas no 11. vietas 2022. gadā pakāpusies uz astoto pozīciju. Kijivas izdevumi aizsardzībai pieauguši par 51%, sasniedzot 64,8 miljardus dolāru, kas sastāda 58% no visiem valdības tēriņiem.