VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā veiktajā robežžoga izbūvē uz Latvijas-Baltkrievijas robežas patlaban paveikti apmēram 80% no kopējā 173 kilometru garuma, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Patlaban aktīvi notiek žoga izbūve gar publiskajām upēm, kur no 32,5 kilometru garuma līdz šim ir izbūvēti 24 kilometri. Atlikusī 8,5 kilometru žoga izbūve pilnībā tiks pabeigta pēc plāna līdz jūlija beigām, bet pārējās infrastruktūras izbūve - līdz 2024.gada beigām.
Pērn pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos 112 kilometru garumā, bet šogad tiek veikta žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem un nepieciešamās infrastruktūras izbūve pilnā robežas garumā, kas ir 173 kilometri.
Kompānijā norāda, ka sauszemes posmos, kur jau izbūvēts žogs, patlaban turpinās infrastruktūras izbūves darbi - izveidotas vieglo transportlīdzekļu līdz 3,5 tonnām patruļtakas 28,72 kilometru garumā, kamēr plānotais garums ir 119 kilometri, un laipu patruļtakas 12,01 kilometra garumā no 27,99 kilometriem. Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.
Posmus, kuros nav robežas žoga - Daugavas posmu 16,7 kilometru garumā un Riču ezera posmu, - plānots pabeigt līdz 2025.gada pavasarim.
Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru plānots šogad īstenot sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 kilometru garās patruļtakas izveidi robežas novērošanai Daugavas posmā. Patlaban sākti būvdarbi trīs pievadceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušo trīs torņu un pievadceļu izbūvi, ko plānots pabeigt līdz šā gada nogalei.
Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Sakaru torņu un pievedceļu būvniecībai plānots finansējums apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tam ir piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā.
Savukārt Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras attīstīšana projekta ceturtajā kārtā noslēgts līgums par rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvei ap Riču ezeru ar būvuzņēmēju SIA "Latvijas autoceļu uzturētājs" par 3 207 082 eiro bez PVN. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025.gada vasarā.
Ar īpašu likumu 2021.gada nogalē VNĪ tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process. Tāpat 2023.gada vasarā VNĪ tika uzdots vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas-Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi.
Darbu gaitā 2023.gadā ekspluatācijā tika nodots 30 metru garš tunelis, kas atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 116,7 miljoni eiro, tostarp 3,6 miljoni eiro ES fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
