Šis dokuments ir vadlīniju pirmā versija Latvijas pašvaldību darbībai militāra apdraudējuma gadījumā, kuru izstrādē tika ņemta vērā Ukrainas pašvaldību pieredze Krievijas izraisītā kara Ukrainā laikā un Aizsardzības ministrijas, NBS un citu institūciju un organizāciju līdzšinējās sadarbības pieredzes ar pašvaldībām un dalības kopīgās mācībās.
Vadlīnijās ir atspoguļoti plānošanas pieņēmumi un atsevišķu mācību atzinumi, un tās ir izmantojamas esošajā tiesiskajā ietvarā, ņemot vērā Ministru kabineta kompetenci noteikt jaunus uzdevumus īpašo tiesisko režīmu – ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa – gadījumos. Vadlīnijas tiks regulāri pārskatītas un atjaunotas, balstoties uz pašvaldību ieteikumiem un kārtējo krīzes vadības mācību secinājumiem, un normatīvo aktu grozījumiem.
Atbilstoši Pašvaldību likumam viena no autonomām pašvaldību funkcijām ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Savukārt saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu Iekšlietu ministrija koordinē civilās aizsardzības sistēmas attīstības plānošanu un darbību, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību.
Vadlīniju mērķis ir informēt pašvaldību un sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisiju vadītājus un par civilo aizsardzību atbildīgās amatpersonas par sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sniegt ieteikumus rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā.
Vadlīnijās iekļautā informācija veidos vienotu izpratni pašvaldību un aizsardzības resora vadošajām amatpersonām, kā sagatavoties iespējamam militāram apdraudējumam savlaicīgi, plānojot nepieciešamos resursus un izstrādājot rīcības algoritmus.
Pēdējie žurnāla numuri
Skatīties visus žurnālus
