Latgalē nokritušais Krievijas drons bija "Shahed" tipa kaujas drons ar sprāgstvielām

Latvijā
Sargs.lv
Irānas ražotie un Krievijas izmantotie "Shahed" tipa kaujas droni
Foto: Sobhan Farajvan/PACIFIC P/SIPA/Scanpix

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latgalē Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija “Shahed” tipa kaujas drons, kurš bija aprīkots ar sprāgstvielu un, domājams, bija izšauts pa mērķi Ukrainā, bet novirzījies no kursa. Tā pirmdien, 9. septembrī, īpaši sasauktajā preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Kā preses konferences laikā uzsvēra Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un NBS Gaisa spēku (GS) komandieris pulkvedis Viesturs Masulis, šis ir nopietnākais šāda rakstura incidents. Tomēr Gaisa spēki visa drona lidojuma laikā novēroja tā lidojuma trajektoriju, ziņoja par situāciju un sadarbojās ar NATO valstu Gaisa spēku pavēlniecību.

Kā atzina NBS komandieris, pēc drona nokrišanas drons tika deaktivizēts un šobrīd tiek vākti lietiskie pierādījumi, kuri tiks izmantoti attiecīgā incidenta izmeklēšanā.
 

Vienlaikus komandieris atzina, ka, lai arī bruņots Krievijas kaujas drons ir nogāzies Latvijas teritorijā, tā vēl nav uzskatāma par militāru eskalāciju, jo konkrētā drona mērķis nebija trieciens Latvijā. Viņu papildināja arī Gaisa spēku komandieris. “Šis drons bija paredzēts uzbrukumam pret Ukrainu, taču tas acīmredzami nomaldījās no sava sākotnējā kursa un dreifēja gaisa telpā,” piebilda pulkvedis V. Masulis.

Uz žurnālistu jautājumiem, kāpēc Krievijas bezpilota lidaparāts netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka šāda lēmuma pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga un, pirms pieņemt lēmumu par tā iznīcināšanu, jāgūst simtprocentīgi pierādījumi, ka lidojošais objekts ir kaujas drons nevis, piemēram, vieglais civilais lidaparāts. Lai gan šāda tipa – mazgabarīta lēni lidojoši objekti – ir grūti mērķi izsekošanai un atklāšanai, Gaisa spēki nepārtraukti uzmanījuši tā lidojuma trajektoriju, kontrolējot situāciju.

Gan NBS gan Gaisa spēku komandieri arī piebilda, ka pēc notikušā incidenta sekojis nekavējošs rīkojums būtiski pastiprināt Latgalē izvietoto pretgaisa aizsardzību. “Jau ir nosūtītas vienības, lai šādas darbības neakārtotos, tas jau ir izdarīts,” piebilda pulkvedis V.Masulis.

Savukārt aizsardzības ministrs  uzsvēra, ka notikušais ir ārkārtas incidents: “Mēs dzīvojam jaunā realitātē, kur Krievija un tās satelītvalsts Baltkrievija ir agresorvalstis. Karš ir tuvu mūsu robežām,” viņš teica.

Ministrs arī norādīja, ka par notikušo tiks iesniegta diplomātiskā nota Krievijas vēstniecības pārstāvjiem. Paralēli Krievijas kaujas drona ielidošana Latvijas teritorijā tiks izskatīta NATO Ziemeļatlantijas padomē, kā arī par situāciju ir informēta NATO Augstākā gaisa spēku pavēlniecība.

“Šis apliecina, ka Austrumu flangā ir jābūt pastiprinātai NATO pretgaisa aizsardzībai. Notikušais apliecina, ka jāpastiprina arī NATO Gaisa patrulēšanu un gaisa telpas aizsardzību jau tuvākajā laikā,” uzsvēra A. Sprūds.

Amatpersonas arī atgādināja, ka vēl pirms šī incidenta Latvija ir uzsākusi slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas veidošanu un Krievijas kaujas drona ielidošana apliecina šī projekta vitālo nepieciešamību.

Jau vēstīts, ka sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā ir nokritis Krievijas izcelsmes bezpilota lidaparāts.

Šobrīd atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem, taču pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku pieejamo informāciju, tas ielidojis mūsu gaisa telpā no Baltkrievijas. Situācijas izmeklēšana turpinās.

Dalies ar šo ziņu