Septembrī un oktobrī Latvijā norisinājās visaptverošās valsts aizsardzības mācībām “Namejs”. Līdztekus militārajām mācībām, savas iemaņas un procedūras krīzes pārvarēšanā trenēja arī citi atbildīgie dienesti un institūcijas. Portāls “Sargs.lv” iepazīstina lasītājus ar to, kā tiem nāktos rīkoties dažādās krīzes situācijās. Šoreiz skaidrojam, kā būs iespējams saņemt skaidru naudu gadījumos, ja nav pieejami interneta sakari vai elektrība un, ko ņemt vērā, gatavojoties krīzes situācijai no finansiālā aspekta. Kā rīkoties šādos gadījumos sarunā ar "Sargs.lv" stāsta Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma.
Latvijas Bankas pārstāve atzīst - kaut komercbankas vienmēr bijušas tās, kuras cenšas sabiedrību pieradināt bezskaidras naudas darījumiem, to izmantošana mūs vienlaikus padara ievainojamus, īpaši krīzes situācijā.
I. Posuma stāsta – Latvijā kopumā tendence saglabājas, ka vidēji 70% ir bezskaidras naudas darījumi un aptuveni 30% skaidras naudas. Arī kopumā skatoties, sabiedrībā ir pieprasījums pēc digitalizācijas visās dzīves jomās. Attiecīgi daudzi pakalpojumi digitalizējas, arvien vairāk preču tiek iegādātas interneta vidē, kam seko arī norēķini.
Latvijas Bankas uzstādījums, ir saglabāt cilvēkiem izvēles iespējas izmantot gan ar skaidru, gan bezskaidru naudu, šādu iespēju cenšoties saglabās arī krīzes situācijā.
“Gatavojoties krīžu situācijām skaidrās naudas loma ir kā viena no alternatīvām. Tai ir sava būtiska nozīmē, kas ir nepārtrauktības risinājums. Latvijas banka veikusi priekšdarbus, lai krīzes situācijās, tai skaitā valsts apdraudējuma gadījumā, lai pieejami gan bezskaidrās naudas darījumi, gan skaidrās naudas norēķini,” norāda Latvijas Bankas padomes locekle.
Būtiski atzīmēt, ka šī gada laikā šiem kritiskajiem bankomātiem jābūt nepārtrauktības risinājumam attiecībā uz elektropiegādi piegādi un sakaru nodrošināšanu.
Tomēr skaidra nauda ir tikai viena no alternatīvām. Latvijas banka ir nodrošinājusi risinājumu, ka par pirmās nepieciešamības precēm varētu norēķināties ar bankas kartēm arī bez interneta.
Noder arī zināšanas par citiem autentifikācijas veidiem. “Gatavojoties krīzes situācijai, svarīgi apskatīties un pamēģināt izmantot vēl kādu autentifikācijas rīku savā kredītiestādē. Visdrīzāk mēs katrs izmantojam vienu ierasto, piemēram, "SmartID", līdz ar to, ja nu gadījumā, tas nestrādā, tad ir alternatīva citam rīkam, zinot, kā to izmantot,” skaidro I. Posuma.
Latvijas Banka iesaka iedzīvotājiem savā tālrunī arī saglabāt savas bankas klientu apkalpošanas centra tālruņa numuru. Tāpat jāņem vērā, ka krīzes situācijās ļoti aktivizējas krāpnieki, tāpēc būtiski pilnveidot savu finanšu pratību. Jāatceras, ka banka nekad nezvanīs vai nerakstīs klientam un nelūgs nosaukt savus sensitīvos datus. Taču krāpnieki kā reizi izmanto cilvēku steigu un uztraukumu, lai sasniegtu savu mērķi, tāpēc svarīgi būt modriem un saglabāt mieru.
Sīkākus ieteikumus, kas jāzina par naudu krīzes situācijā, iespējams atrast Latvijas Bankas sagatavotajās bukletā portāla "Sargs.lv" 72 stundu sadaļā, kā arī noklausoties raidierakstu ar Latvijas Bankas padomes locekli Ilzi Posumu.
