Latvijā aizvadīta dronu koalīcijas vadības komitejas klātienes pilnsapulce

Latvijā
Jānis Klāks/Sargs.lv
Dronu koalīcijas vadības komitejas pilnsapulce
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvijā aizvadīta dronu koalīcijas vadības komitejas pilnsapulce, kura pirmo reizi norisinājās visiem koalīcijas dalībvalstu pārstāvjiem tiekoties klātienē

Tās laikā dronu koalīcijas dalībvalstu pārstāvji uzklausīja Ukrainas pārstāvju ziņojumu par aktuālo situāciju frontē, apsprieda koalīcijas līdzšinējo veikumu, vienojās par tālākajām darbībām, kā arī pārrunāja dronu koalīcijas dalībvalstu ieguldījumu plānus Ukrainas atbalstam, dronu ražošanas spējas un turpmākās ieceres.

Sanāksmes laikā Ukrainas pārstāvji informēja, ka Krievija aizvien saglabā augstu uzbrukuma intensitāti, īpaši lietojot Irānas bezpilota trieciena dronus “Shahed” dažādās modifikācijās. Lai arī pēdējo gadu laikā Rietumvalstu atbalsts Ukrainai ir bijis ievērojams, karadarbībā patērēto dronu skaits aizvien ir ārkārtīgi liels.

Vienlaikus Ukrainas pārstāvji atzina, ka pēdējo mēnešu laikā pieaug agresorvalsts Krievijas sadarbība ar diktatoru pārvaldītām valstīm  - jo īpaši Irānu un Ziemeķoreju, kas aktīvi apgādā Krieviju ar dažāda tipa ieročiem, tostarp dronu tehnoloģijām.

Sanāksmes laikā koalīcijas dalībvalstu pārstāvji saskaņoja dronu koalīcijas ceļa kartes galvenos principus nākamo trīs gadu aktivitātēm, vienojās par tālākajiem darbības pamatprincipiem, kā arī pārrunāja turpmākos ieguldījumus dronu atbalstam. Tāpat sēdes gaitā  tika apstiprināta jaunas koalīcijas dalībvalsts – Luksemburgas uzņemšana.

Dronu koalīcijas dalībvalstu pārstāvji atzina, ka straujās dronu tehnoloģiju attīstības dēļ, ir nepieciešams paātrināt piegādes, kas ļautu efektīvāk Ukrainai gan aizsargāties un uzbrukt agresorvalsts Krievijas okupantiem. Tālab Ukrainas bruņotajiem spēkiem svarīgi piegādāt  tās sistēmas kuras ir prioritāras, ņemot vērā operacionālās vajadzības un Ukrainas industrijas spējas daļu dronu saražot pašu spēkiem.

“Dronu koalīcija ir ekosistēma, kurā norisinās starpvalstu sadarbība, lai radītu veiksmīgas tehnoloģiskās inovācijas. Šis ir ilgtermiņa projekts, un mēs atrodamies tā pašā sākumā, tāpēc priekšā ir ilgstošs un izaicinošs darbs. Nākamgad Latvijā tiks rīkots Dronu samits, kurā piedalīties ir aicinātas visas koalīcijas dalībvalstis un partneri, lai kopīgi meklētu iespējas dronu tehnoloģiju attīstībai,” uzrunā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.

Dronu koalīcijas vadības komitejas sapulcē piedalījās visu koalīcijas dalībvalstu pārstāvji no Latvijas, Apvienotās Karalistes, Austrālijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Jaunzēlandes, Kanādas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.

Jau vēstīts, ka lai nodrošinātu Ukrainas tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu pār Krievijas okupantiem, 2024. gada 14. februārī Ukrainas Aizsardzības atbalsta kontaktgrupas sanāksmē Latvijas un Apvienotās Karalistes vadībā tika panākta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi.

Dronu tehnoloģijas ieviesušas revolucionāras izmaiņas mūsdienu karadarbībā. Šobrīd tām ir liela nozīme Ukrainas Bruņoto spēku spēju arsenālā. Droni ir efektīvi, lai veiktu izlūkošanu un iznīcinātu pretinieku. Tādēļ šobrīd abas karojošās puses ir būtiski kāpinājušas dronu attīstīšanas un ražošanas spējas.

Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.

Latvija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlēs 20 miljonus eiro – 10 miljonus eiro iepirkumiem no vietējās industrijas, 5 miljonus eiro – iepirkumiem dronu koalīcijas ietvaros un vēl 5 miljonus eiro citām koalīcijas vajadzībām. Arī 2025. gadā Latvija starptautiskajai Dronu koalīcijai piešķirs 20 miljonus eiro. Tāpat Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā.

Dalies ar šo ziņu