Militārais poligons “Sēlija”, kas izvietots Aizkraukles un Jēkabpils novados, ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas aizsardzības stiprināšanā un mūsu valsts saistību izpildei attiecībā pret NATO sabiedrotajiem. “Sēlija” ir iecerēta kā lielākais militārais poligons Baltijā, iezīmējot jaunu posmu valsts aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Aizvadītais 2024. gads ir kļuvis par nozīmīgu pagrieziena punktu poligona izveidē, savukārt nākotnes plāni apliecina tā nozīmību valsts un sabiedroto drošībā, kā arī reģiona attīstībā. “Sargs.lv” skaidro šogad paveikto un iecerēto 2025. gadā.
2024. gads “Sēlijas” poligonam iezīmējās ar intensīvu darbu un būtiskiem sasniegumiem. Šajā gadā tika oficiāli uzsākta poligona pirmās kārtas būvniecības īstenošana. Tā aizsākās 15. novembrī, kad poligona teritorijā tika iemūrēta piemiņas kapsula, kas simbolizē poligona nozīmi Latvijas aizsardzībā un nākotnes paaudzēm atstāj īpašu vēstījumu. Kapsula, kas veidota no mīnmetēja lādiņa čaulas, simbolizē poligona militāro mērķi un tā stratēģisko nozīmību.
Līdz gada beigām tika veikta plaša mežu attīrīšana 450 hektāru platībā, ievērojot vides aizsardzības prasības. Darbi tika organizēti sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”, kas nodrošināja meža teritorijas sagatavošanu būvniecībai. Šie darbi apliecina Latvijas apņemšanos attīstīt militāro infrastruktūru, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidību un vidi.
Viens no gada spilgtākajiem notikumiem bija arī dronu testēšanas poligona atklāšana. Šī vieta kļuva par unikālu vidi, kurā Latvijas un NATO sabiedrotie var testēt dronu un sakaru tehnoloģijas, kas ir būtiskas modernajā karadarbībā. Latvijas uzņēmumi aktīvi izmantoja šo iespēju, lai testētu savas tehnoloģijas, kas apliecina valsts inovāciju potenciālu aizsardzības nozarē.
Plāni 2025. gadam – poligona paplašināšanās un infrastruktūras attīstība
2025. gads būs vēl viens izšķirošs posms poligona “Sēlija” attīstībā. Līdz šī gada beigām ir plānots pabeigt pirmās kārtas būvdarbus, kas ietver nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas zonas sagatavošanu, novērošanas torņu un citu būtisku objektu izbūvi. Šie darbi veidos stabilu pamatu turpmākajai poligona attīstībai.
• Manevru koridoru izbūvi;
• Noliktavu un kazarmu celtniecību;
• Ēdnīcas un medicīnas centra izveidi;
• Papildu atbalsta objektus, kas būs nepieciešami pilnvērtīgai militārajai darbībai.
Šo plānu īstenošana ļaus poligonā uzņemt brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēkus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības un valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Šī infrastruktūra būs kritiska, lai nodrošinātu gan militāro spēju attīstību, gan efektīvu apmācību.
Poligona stratēģiskā nozīme
Poligons “Sēlija” ir būtisks Latvijas aizsardzības stratēģijā, īpaši ņemot vērā NATO sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugumu Baltijas reģionā. 2022. gada NATO Madrides samita lēmumi, kā arī Krievijas agresija Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, uzsvēra jaunu militāro objektu nepieciešamību.
2023. gada 22. jūnijā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās.
Poligona izveide nodrošinās, ka Latvijas un sabiedroto spēki var trenēties reālistiskos apstākļos, palielinot savstarpējo savietojamību un kaujas gatavību. Tas arī kalpos kā atbalsta punkts sabiedroto spēku pastāvīgajai klātbūtnei, stiprinot Latvijas aizsardzības pozīcijas un reģiona stabilitāti.
Ieguvumi reģionam un videi
Poligona izveide sniegs būtiskus ekonomiskus ieguvumus Aizkraukles un Jēkabpils reģionam. Sagaidāms, ka tiks radītas daudzas jaunas darba vietas, uzlabosies infrastruktūra un pieaugs vietējā uzņēmējdarbība. Piemēram, Ādažu poligona attīstība jau ir pierādījusi, ka vietējie uzņēmumi var gūt ievērojamu labumu, piedāvājot pakalpojumus karavīriem un sabiedrotajiem. Tiek lēsts, ka militārā personāla klātbūtne Ādažos ir palielinājusi vietējo uzņēmumu ienākumus par aptuveni 30%.
Papildus ekonomiskajiem ieguvumiem poligons tiek plānots tā, lai ievērotu dabas aizsardzības prasības. Projekts tiek īstenots, sabalansējot militārās un vides aizsardzības prasības, lai nodrošinātu maksimālu biotopu un aizsargājamo sugu saglabāšanu. Militāro aktivitāšu plānošana tiek veikta tā, lai minimāli ietekmētu vidi un nodrošinātu līdzsvaru starp militārajām un vides prasībām.
Poligona attīstība tiek īstenota vairākās kārtās, lai mazinātu ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un privātīpašniekiem. Lielākā daļa teritorijas atrodas valsts un pašvaldību mežos, un tikai neliela daļa zemes tiek atsavināta no privātpersonām. Aizsardzības ministrija militārā poligona “Sēlija” attīstībai plāno pārņemt zemi 25 596 hektāru kopplatībā, no kuriem 24 595 hektāri pieder valstij un pašvaldībām, savukārt 1001 hektārs – privātpersonām.
Aizsardzības ministrija ir ieviesusi kompensācijas mehānismus, tostarp valsts meža zemju piešķiršanu, ja privātīpašnieks izsaka šādu vēlmi. Tiek arī organizētas regulāras tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai risinātu piekļuves un zemes izmantošanas jautājumus. Līdz 2024. gada beigām 99,7% no pirmās kārtas zemes jau bija nodota ministrijas pārvaldībā.
Militārais poligons “Sēlija” ir ne tikai būtisks ieguldījums Latvijas aizsardzībā, bet arī reģiona attīstības dzinējspēks. 2024. gads bija nozīmīgs izrāviena gads, savukārt plāni 2025. gadam uzsver poligona turpmāko stratēģisko nozīmi. Tas ne tikai stiprinās Latvijas un NATO sabiedroto spējas, bet arī sniegs ekonomiskus un sociālus ieguvumus reģiona iedzīvotājiem.
