Gadu mijā portāls “Sargs.lv” ierasti atskatās uz šajā gadā paveikto Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas jomā. Viens no būtiskākajiem Latvijas drošības un aizsardzības stūrakmeņiem ir NATO daudznacionālā divīzija “Ziemeļi”, kura kopš 2019. gada stiprina Baltijas valstu un NATO kolektīvās atturēšanas un aizsardzības spējas. Divīzijas “Ziemeļi” štābs nodrošina komandvadības elementu Baltijas reģionā, tādējādi palīdzot efektīvāk veikt nepieciešamos uzdevumus. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandieri ģenerālmajori Jeti Albinusu (Jette Albinus), lai uzzinātu vairāk par divīzijas mērķiem un līdz šim sasniegto.
NATO daudznacionālās divīzijas štābs “Ziemeļi” (Multinational Division North) ir starptautisks militārs formējums, kurā Latvija un Dānija ir uzņēmušās ietvarvalstu lomu. Tas tika izveidots Ādažu bāzē 2019. gada martā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štābs ir izvietots Ādažos, Latvijā un Slāgelsē, Dānijā.
NATO daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” komandiere kopš 2023. gada 17. augusta ir ģenerālmajore Jete Albinusa, kura savulaik kļuva par pirmo sievieti Dānijas armijā, kura ieguva ģenerāļa pakāpi. Divīzijas štāba komandiera vietnieki ir brigādes ģenerālis Sandris Gaugers un Kanādas bruņoto spēku virsnieks brigādes ģenerālis Žans Fransuā Kaudens (Jean-Francois Cauden).
Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere atzīst, ka mācību “Namejs” laikā tika veiksmīgi pārbaudīta brigāžu spēja integrēties un sasniegt vēlamos rezultātus. Tāpat šogad norisinājušās vairāk nekā 45 augsta līmeņa tikšanās ar amatpersonām, armiju vadību un lēmumu pieņēmējiem, kas veicinājis izpratni par divīzijas darbu un nākotnes mērķiem.
Daļa no divīzijas “Ziemeļi” štāba personāla ir izvietoti Latvijā uz ilgāku laiku, tāpēc šī iemesla dēļ šogad īpaša uzmanība pievērsta tam, lai organizētu pasākumus ģimenēm un bērniem, lai varētu viens otru atbalstīt un vieglāk iedzīvoties Latvijā.
Vaicāta par lielākajiem izaicinājumiem šajā gadā, komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa atzina, ka izaicinājumi komandiera amatā būs vienmēr. Komandieri vienmēr vēlas vairāk personāla un vairāk ekipējuma, kas ļauj efektīvāk pildīt uzdevumus un atturēt pretinieku.
Atskatoties uz paveikto, komandiere atzīst, ka šī gada laikā divīzija ir padarīta spēcīgāka un darbs jāturpina. Ir attīstīta sadarbība starp divīziju un dažādām Latvijas institūcijām. Arī sadarbība ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi ir paplašinājusies, kas ļauj mācīties vienam no otra. Divīzijas viens no galvenajiem mērķiem ir izstrādāt aizsardzības plānus, tāpēc svarīga ir arī sadarbība ar Zemessardzi, kas teritoriāli aptver visu Latviju. Divīzija sniedz savu pienesumu arī jauno virsnieku izglītībā, proti, tās personāls piedalās apmācību kursos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur dalās savās zināšanās ar topošajiem virsniekiem.
Arī Krievijas aizsāktais karš Ukrainā ir devis vairākas mācības, kas tikušas iekļautas gan ikdienas darbā, gan aizsardzības plānos.
Intervijas noslēgumā Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa vēlējās izteikt pateicību visām valstīm un tās karavīriem par ieguldījumu divīzijas spēju attīstībā, kas būtiski stiprina NATO kolektīvo aizsardzību un atturēšanas spēju. Divīzijas štābs nav ļoti apjomīgs, tāpēc katram karavīram un civilajam darbiniekam ir svarīga loma kopējo mērķu sasniegšanā.
Štābā pašlaik ir pārstāvētas 12 valstis – Dānija, Kanāda, Latvija, Apvienotā Karaliste, Lietuva, Igaunija, Itālija, Polija, Spānija, Slovēnija, Vācija un Zviedrija. Taču divīzijas pakļautībā NATO daudznacionālajā brigādē ir 17 valstis.
2023. gada 7. jūlijā notika daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” pilnas kaujas gatavības sasniegšanas svinīgā ceremonija. Daudznacionālajam divīzijas štābam “Ziemeļi” sasniedzot pilnu kaujas gatavību, tas ir izpildījis nepieciešamās prasības, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt situācijas izpratni par drošību reģionā, plānotu un vadītu militārās operācijas, komandētu vienības, organizētu un īstenotu militārās mācības un aktivitātes, kā arī īstenotu citus nacionālos un kolektīvās aizsardzības uzdevumus, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu.
