Saeimā šodien aizvadītas ikgadējās ārpolitikas debates, kur ārlietu ministre Baiba Braže deputātiem ziņoja par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos pasaules reģionos, ekonomiskās sāncensības saasināšanos un autoritāru režīmu centieniem graut starptautiskās tiesības un institūcijas, uzsvēra ārlietu ministre B. Braže.
Krievijas agresiju veicina Baltkrievijas režīms, Irānas un Ziemeļkorejas iesaiste, Ķīnas ekonomiskais un cita veida atbalsts. Tas skaidri parāda, ka agresija pret Ukrainu nav izolēts karš, bet globāls drauds pasaules mieram un stabilitātei. Kopā ar partneriem pret agresoru Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju panākta ES sankciju stiprināšana un importa tarifu paaugstināšana. Tādejādi turpinās agresora izolācija, atturēšana un kaujas spēju mazināšana. Dienesti veic nepagurstošu darbu, sargājot ES un NATO ārējo robežu, kā arī nodrošinot sankciju pilnvērtīgu ieviešanu un to apiešanas novēršanu.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievija ir imperiāla un klaji koloniālu ambīciju dzīta valsts, tāpēc vāja Krievija būs vislabākā drošības garantija visiem Krievijas kaimiņiem. Mūsu drošība balstās tajā, ko mēs un citas alianses valstis paveiks pašas savas drošības stiprināšanā.
Ukraina, cīnoties par savu brīvību, palīdz stiprināt visas Eiroatlantiskās vides brīvību un drošību. Krievija šobrīd nav spējīga veikt militāru uzbrukumu NATO aliansei. Latvija gan palīdz Ukrainai, gan veic vēsturiskus ieguldījumus savā aizsardzībā. Daudzas lietas ir pašu rokās, tāpēc nepieciešams sadarboties, lai proaktīvi strādātu un stiprinātu Latvijas drošību. Ministre arī atzina, ka šobrīd aktīvi pievērsusies sadarbības veidošanai ar ASV un tās jauno vadību.
Latvijai un Eiropai nepieciešams rīkoties apņēmīgāk, uzņemoties lielāku atbildību par savu drošību, ārlietu debatēs parlamentā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Pēc viņas vārdiem, pēdējos gados diskusijās par ārpolitiku tiek lietoti termini - turbulence, sarežģīta ģeopolitiskā situācija, savstarpējas spriedzes pieaugums, grūtības prognozēt tālākus notikumus. Mieriņa uzskata, ka ir laiks rīkoties apņēmīgāk, jo neesot "laika gaidīt, ka kāds izdarīs visu mūsu vietā - aizstāvēs mūsu drošību un neatkarību".
Pēc Saeimas priekšsēdētājas vārdiem, agresors neapstājas, cenšoties "ar savām ķetnām sagrābt" savā ietekmes sfērā arī kaimiņus Dienvidkaukāzā un citviet. "Ir pienācis brīdis Eiropas Savienībai un katram līderim darīt vairāk un uzņemties lielāku atbildību par drošību ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā," pauda parlamenta vadītāja.
