Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27. marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.
Kozlovskis norādīja, ka pirms sēdes no Aizsardzības ministrijas (AM) saņemts precizējums likumprojekta redakcijā, lūdzot otrajā pantā, kur teikts, ka "Latvijas izvērtējumā nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām būtiski palielina aizsardzības spējas, kuras nav aizstājamas ar alternatīviem risinājumiem", svītrot vārdu "būtiski".
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka šādas redakcionālas izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā militāro padomu, konsultējoties ar militārajiem sabiedrotajiem un reģionālajiem sabiedrotajiem. "Skaidrs, ka tas palielina [aizsardzības spējas], bet nevajadzētu pārvērtēt, ka šeit nav citu spēju - citas spējas ir prioritāras, citas spējas ir svarīgas, tas, protams, iet kopsakarībā, " pauda Sprūds.
Ministru prezidente Evika Siliņa valdības sēdē pauda, ka tiks ņemts vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera prioritāšu saraksts, kas to kopā ar NATO sabiedrotajiem. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka jābūt gataviem atbildēt uz jautājumiem, vai Latvija mīnas ražos pati, vai tās ražos Polija.
Siliņa norādīja, ka Latvijas aizsardzības industrija izteikusi interesi ražot šeit, un, viņasprāt, saņemot Saeimas mandātu vismaz pirmajā lasījumā, varēs sākt konsultācijas ar aizsardzības industriju par to, ko tā sagaidītu no valdības, un ko valdība sagaida no nozares.
Līdztekus premjere akcentēja, ka būtiski ir skaidrot sabiedrībai, ka mīnas netiks izvietotas tūlīt un tagad kaut kur Latvijas teritorijā, un tas neapdraudēs Latvijas cilvēkus. Tā ir vēl viena iespēja Latvijas rezervē, lai stiprinātu savas kaujas spējas, viņa sacīja.
Siliņa paļaujas, ka NBS īpašumā un plānos ir iegādāties tādas ierīces, kas ir viņu spēkiem atbilstošākās un vajadzīgākās, taču šādu juridisku šķēršļu noņemšana dod brīvas rokas NBS gadījumā, ja tiem ko tādu vajadzētu.
Reizē Siliņa atzīmēja - ja Latvijā ražotu sprāgstvielas, tas nenozīmē, ka tās tiktu ražotas tikai šādām mīnām. "Tad noteikti ir jārunā arī par citām vajadzībām, kas nav apveltītas ar tik daudz riskiem [..]," sacīja premjere, norādot, ka izstāšanās no konvencijas prasa zināmu laiku, tostarp vajadzīgas konsultācijas par to, kā strādāt kopā ar NATO sabiedrotajiem, kuri nav atsaukuši dalību konvencijā.
Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.
Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību, uzsver ĀM.
ĀM piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos. Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm, aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir rosinājis Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas kopīgā paziņojumā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministriem, atgādina ĀM.
Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.
