Latvijas Gaisa spēkiem - 100

Latvijas kara aviācijas vēsture aizsākās ar pirmās nacionālās vienības – kara aviācijas grupas dibināšanu 1919. gada 7. jūnijā. 1921. gadā Aviācijas parks tika pārveidots par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī to pārveidoja par Aviācijas pulku.

Aviācijas pulks sastāvēja no astoņām kaujas eskadriļām, kas bija izvietotas Rīgā, Krustpilī, Liepājā un Gulbenē, tostarp arī viena jūras aviācijas vienība - Liepājas kara ostā. Rīgā, Kara aviācijas skolā, bija sagatavoti vairāk nekā 400 kara lidotāji.

Kara aviācijas fonda ietvaros, par tautā savāktiem ziedojumiem un valsts budžeta līdzekļiem, Latvijas kara aviācija bija apgādāta ar tā laika modernākajām kara lidmašīnām, kas tika iegādātas Anglijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā, Somijā un Čehoslovākijā – kopā 177 sauszemes un 18 jūras aviācijas lidmašīnas, kā arī 22, Latvijā būvētas pašu konstrukcijas vai ārzemju licencēm izgatavotas, kara lidmašīnas.

Šajā laikā arī pastāvēja Latvijas Aeroklubs un aizsargu aviācija, kas bija brīvprātīgas sabiedriskas organizācijas.

1940. gada beigās Aviācijas pulks, Latvijas Aeroklubs  un aizsargu aviācija oficiāli beidza pastāvēt pēc Padomju Savienības īstenotās Latvijas okupācijas.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās arī Latvijas Aizsardzības spēku atjaunošana. 1992. gada 24. februārī Aizsardzības spēku štābā izveidoja Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvaldi, ko vēlāk pārveido par Gaisa spēku štābu. 1992. gada 17. jūnijā aizsardzības ministrs paraksta pavēli par Gaisa spēku atjaunošanu.

Sākotnēji Gaisa spēku bāze atradās Spilves lidlaukā Rīgā, kur arī saņēma pirmos lidaparātus – sešas lidmašīnas “An-2”un četrus helikopterus “Mi-2” no civilās aviācijas. 1993. gadā Gaisa spēku spējas tika papildinātas ar divām Vācijas dāvinātām transportlidmašīnām “L-410”.

1994. gadā pieņēma lēmumu par aviācijas bāzes pārcelšanu no Spilves uz Lielvārdes lidlauku.

Atjaunoto Gaisa spēku piektajā gadadienā 1997. gadā akciju sabiedrība “Riga Airline” Gaisa spēkiem svinīgi pasniedza atjaunoto Gaisa spēku karogu.

1997. gadā tika arī izveidots Radiotehniskais bataljons ar Radiotehnisko posteni Nr.1 Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Lielvārde”.

Nozīmīgs Latvijas Gaisa spēku attīstības pavērsiens notika 1998. gada 16. aprīlī, kad trīs Baltijas valstis parakstīja līgumu par kopēju Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET izveidi, lai Baltijas valstis ar vienotu gaisa telpas novērošanas un sakaru sistēmu varētu iekļauties vienotā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā.

1999. gadā Gaisa spēki saņēma pirmo meklēšanas un glābšanas helikopteru “Mi-17”, kā arī izveidoja Aviācijas eskadriļas glābēju vienību.

2000. gadā tika izveidots Informācijas centrs – nacionālais gaisa telpas novērošanas centrs, kura uzdevums ir teritoriālās gaisa telpas pārkāpumu atklāšana un reaģēšana uz tiem. Tiek izveidots arī Pretgaisa aizsardzības divizions. 2001. gadā Šķēdes poligonā norisinājās pirmās starptautiskās pretgaisa aizsardzības mācības “Baltic Zentih”. Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizions kaujas šaušanas mācības ar pretgaisa aizsardzības sistēmām Šķēdes poligonā organizē katru gadu.

Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Lielvārde” 2005. gadā atklāja angāru helikopteru “Mi-17” un meklēšanas un glābšanas aprīkojuma izvietošanai. 2006. gadā tika uzsākts dežūru režīms vienam helikopteram “Mi-17” ar piecu cilvēku apkalpes sastāvu, lai veiktu meklēšanas un glābšanas darbus. Jaunizveidotais angārs būtiski uzlaboja meklēšanas un glābšanas dežūru kvalitāti.

Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri 2011. gadā uzsāka dienestu Kandahāras lidostas bāzē Afganistānā, piedaloties NATO apmācības misijā Lietuvas vadītās Aviācijas speciālistu apmācības grupas sastāvā, kur apmācīja Afganistānas armijas “Mi-17” helikopteru apkalpju speciālistus.

Turpinot starptautisko sadarbību, lai stiprinātu NATO dalībvalstu sadarbību un palielinātu Sauszemes un Gaisa spēku sadarbību gaisa desanta operāciju veikšanā, 2014. gada rudenī Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzē pirmo reizi norisinājās vērienīgas NATO valstu bruņoto spēku militārās mācības “Steadfast Javelin II”. Mācību norises laikā pirmo reizi tika izveidots Bāzes operāciju vadības centrs (BASEOPS) testa režīmā.

Lai sniegtu atbalstu militāro mācību nodrošināšanā Baltijas valstīs operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros, kā arī, lai piedalītos kopīgos treniņos ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, 2015. gadā Gaisa spēku aviācijas bāzē “Lielvārde” ieradās ASV armijas karavīri ar sešiem helikopteriem “Black Hawk”.

2018. gada rudenī tika parakstīts līgums par četru helikopteru UH-60M “Black Hawk” iegādi, kas stiprinās sadarbību gan ar AVS bruņotajiem spēkiem, gan arī ar NATO. Paredzēts, ka pirmā helikoptera piegāde notiks 2021. gadā.

Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki nodrošina Latvijas gaisa telpas aizsardzību un kontroli, piedalās meklēšanas un glābšanas darbos. Gaisa spēki cieši sadarbojas ar NATO alianses dalībvalstīm un partnervalstīm, tostarp piedaloties starptautiskajās operācijās un militārajās mācībās.