Lāčplēša diena – diena, kad atceramies Neatkarības karā kritušos karavīrus, kas cīnījās par brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideju. Viņi bija tie, kas lika pamatus un aizsargāja Latvijas valsti ar savu dzīvību. Pateicoties viņiem mēs tagad varam dzīvot savā Latvijā un būt piemērs citām valstīm. Šodien Doma baznīca tika pateiks paldies šiem karavīriem, kas Latvijas nākotnei atdeva visdārgāko – savu dzīvību, aizlūdzot arī par pašreizējiem brīvo valstu sargiem, gan Latvijas karavīriem un zemessargiem, gan ukraiņu brāļiem, kuri savā zemē karo, lai to atbrīvotu no krievu okupantiem.
Latvijas neatkarības karā kritušo piemiņas dievkalpojumu vadīja Militārās policijas vecākais kapelāns majors Normunds Celmiņš. Savā runā, atskatoties uz Neatkarības kara varoņiem, kuri netaupot spēkus cīnījās par Latviju, viņš uzsvēra, cik svarīgi ir neaizmirst un godināt mūsu valsts pirmos aizstāvjus.
Kapelāns N. Celmiņš savā sprediķī uzsvēra - Latvijas vēsture parāda latviešu nenogurstošo degsmi būt brīviem savā valstī, neskatoties uz lielajām pasaules varām, kuras centušās mūs apspiest. Brīvības cīnītāji radīja Latvijas veiksmes stāstu, kļūstot par piemēru citām valstīm, pierādot, ka mēs varam būt savas zemes saimnieki.
Aizsardzības ministrs Atis Pabriks savā runā Doma baznīcā atgādināja: “Ja mēs skatāmies uz pretējo pusi, kas cenšas un arī agrāk centās, pirms vairāk nekā 30 gadiem nepieļaut Latvijas neatkarības atjaunošanu, sakot cik maziņi mēs esam, mēs nespēsim sevi nodrošināt, mēs nevarēsim pastāvēt, mēs nevarēsim sevi pabarot, mēs starptautiski nebūsim respektējami. Lai viņi paskatās šodien apkārt un redz, ka valsts svētkos gan pie Brīvības pieminekļa, gan Brāļu kapos, gan šeit baznīcā ir starptautiskie pārstāvji, kas ciena un godā Latvijas valsti, kas brauc pie mums un prasa padomu, kas vēlas mūsu balsis starptautiskajās organizācijās, kas grib mūsu līdzdalību. Viņi zina, ka Latvija ir izdevies veiksmes stāsts, nevis kā Kremļa kabinetos cenšas Latviju parādīt par neizdevušos valsti, lai šādā veidā atgādinātu par savām ambīcijām mūsu reģionā.”
Atskatoties uz pagātnes asiņainajiem notikumiem, kā arī pašreizējo Krievijas diktatora Vladimira Putina uzsākto karu pret Ukrainu, Nodrošinājuma pavēlniecības vecākais kapelāns majors Mareks Savickis savā svētrunā uzsvēra - kari rodas “no cilvēka iekāres, no iekāres valdīt pār citiem, no iekāres būt kungam par citu un paverdzināt, no vēlmes iegūt to, kas pēc taisnības pienākas citam, bet šī iekāre nāk no cilvēka sirds.”
Savā runā majors M.Savickis atgādināja, ka par Latvijas neatkarību cīnījās ne tikai latvieši, bet arī krievi, vācbaltieši, poļi, ebreji, visi, kuri ir un bija no mūsu tautas. Šajā karā nebija runa par tautību, bet gan par cilvēku kurš alkst brīvību. Par Latvijas neatkarību cīnījās Antantes valstis un to karavīri no Lielbritānijas, Francijas, kā arī brīvprātīgie no Dānijas, Somijas, Polijas un brāļi igauņi palīdzēja izcīnīt brīvību, tādēļ nepieciešams atcerēties arī šo karavīru nopelnus mūsu neatkarībā.
Šogad Lāčplēša dienā Latvija atzīmē 103. gadadienu kopš neatkarīgās Latvijas armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus.
Šogad labāk nekā citus gadus apzināmies smago cīņu par brīvību, jo arī ukraiņu tauta izcīna savu neatkarības karu pār Krievijas diktatora V.Putina kara noziedznieku armiju.
