NBS Jūras spēki jūrā pie Liepājas trenē ostas aizsardzību

Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis stāsta – līdztekus ierastajiem scenārijiem šogad īpašs uzsvars likts uz hibrīddraudu apkarošanu, kurā līdzās Jūras spēku karavīriem darbojas Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargi. “Ar ko šīs mācības ir atšķirīgas, ka mēs mēģinājām ieviest jaunu elementu, kas ir ostu aizsardzība. Vēlāk redzēsiet, kā notiek konkrētā ostas gabala aizsardzība – konkrēti tā infrastruktūra, kas mūs interesē,” sacīja flotiles admirālis.

Lai aizsargātu ostu, šajās mācībās karavīri izvērsuši teritorijas perimetra aizsardzību ap Jūras spēku Ūdenslīdēju skolu. Savukārt pie tās esošās Karostas akvatorijas novērošana tiek veikta arī ar bezpilota zemūdens peldlīdzekļiem, kas spēj fiksēt ne tikai bīstamus objektus, piemēram, spridzekļus, bet arī pretinieka peldētājus, kuri cenšas nemanāmi iezagties ostā. Tikmēr jūrā uz kuģa apkalpe slīpēja šaušanas prasmes, iznīcinot mērķus teju no visām Jūras spēku rīcībā esošajām ieroču sistēmām. Tomēr būtiskākā esot komandvadības spēju pārbaude, jo štābs pārcelts uz Jūras spēku flagmaņa – kuģa “Virsaitis” klāja. “Šobrīd flotiles štābs tādā kombinētā, samazinātā sastāvā ir uz “Virsaiša” un mani kā komandieri interesē, cik tas ir spējīgs pildīt savu uzdevumu un nodot [komandas] tālāk padotajam. Viena lieta ir, kad jums pieklauvē pie durvīm un pajautā, cita, kad tas notiek dažādos sakaru līdzekļos,,” atzīst Jūras spēku komandieris.

Līdztekus tiešo kaujas uzdevumu izpildei Jūras spēku kuģu apkalpes trenēja arī citas tik pat nepieciešamas prasmes, piemēram, pēkšņa ugunsgrēka likvidēšanu uz kuģa. Kā atzīst dižmatrozis Edvīns Freimanis-Vīgants, kurš  dien uz patruļkuģa “Cēsis”,  jebkuram apkalpes loceklim jāprot darīt teju visi darbi, lai nodrošinātu tā dzīvotspēju, jo uz ūdens palīdzību no citiem, visticamāk, sagaidīt nevarēs. Tieši viņš bija viens no karavīriem, kas devās likvidēt imitēto ugunsgrēku. Viņš atzīst –  šis darbs nav viegls. “Elpošanas ziņā nav problēmu, taču, jo šaurāka telpa, jo vairāk iespējams pakrist. Esmu gara auguma cilvēks, tāpēc var ātri sasist galvu. Tam domāta ķivere. Nav viegli, bet ir liela atbildība,” viņš atzīst.

Tāpat kuģa apkalpe trenēja cilvēka glābšanu, kurš atrodas aiz borta. Šajā gadījumā kuģis gaitā jāsagriež, cik vien ātri iespējams, lai izmestu loku un ātri uzņemtu cietušo. Šis uzdevums uzticēts rezerves karavīram virsleitnantam Uldim Segliņam, kurš pēc astoņu gadu pārtraukuma uz divām nedēļām atkal iesaukts uz apmācībām. “Svarīgākais ir nepazaudēt laiku, jo ja ir ziema vai rudens, cilvēku var zaudēt piecās minūtēs,” viņš atzīst.

Šobrīd rezerves karavīra virsleitnanta U. Segliņa ikdiena paiet, strādājot informāciju tehnoloģiju uzņēmumā. Pirms tam dienestā uz patruļkuģa “Lode” viņš pavadījis 14 gadus. Virsleitnants stāsta – lai gan daudzas lietas ir piemirstas, pieskaroties kuģa stūrei zināšanas atgriežas. Neiztrūkstoša ir arī nostalģija. “Vakar bija skaists saulriets. Civilajā dzīvē tu sēdi savā ofisa kastē un viss. Protams, visam ir sava vieta un laiks, taču es izbaudu šo laiku. Protams, niansītes un sīkumi ir piemirsti, bet tāpēc mēs atstrādājam un darbojamies. Ir interesanti,” saka virsleitnants U. Segliņš.

Līdz ar virsleitnantu U. Segliņu uz mācībām “Flotex 2019” dienestā atkal iesaukts kapteiņleitnants Vitālijs Kļimanovs, kurš norīkots krasta apsardzes kuģa “Gaisma” apkalpē. Viņš dienesta gaitas sācis līdz ar pirmo iesaukumu atjaunotajos Nacionālajos bruņotajos spēkos 1991. gadā. Kopumā nodienēti 20 gadi. Sasniedzot izdienas pensijas vecumu, viņš atvaļinājies un uzsācis privātbiznesu, organizējot drošības aprīkojuma sertifikācijas pārbaudes uz kuģiem un jūras naftas urbšanas platformām Norvēģijā. Rezerves karavīrs V atzīst – arī viņa uzņēmējdarbība ir tieši saistīta ar Jūras spēkos iegūtajām zināšanām. Šajās mācībās viņam ar dienesta biedriem jāspēlē pretinieka loma. Kapteiņleitnants V. Kļimmanovs saka – uz mācībām dienestā atgriezies ar prieku. “Satiekot šo kuģi ir nostalģija. Tas ir tāpat kā sastapt vecu draugu. Uz šiem kuģiem ir pavadīts ilgs laiks. Sadarbojoties ar kuģi, tu kļūsti par vienu organismu. Tu atkal esi šīs komandas loceklis, kaut uz īsu laiku. Nekas nav aizmirsts,” viņš saka.

Tikmēr Jūras spēku komandieris flotiles admirālis I. Vizulis uzsver – nākotnē būs jādomā par investīcijām flotes un radaru sistēmu modernizēšanā. “Es teiktu, ka mēs gribam tehnoloģiski modernizēt esošos mīnu kuģus. Tad mēs gribētu uzlabot jūras novērošanas sistēmu, savietojot to kopā ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem, igauņiem. Tie būtu pirmie soļi. Jādomā arī par kuģu attīstību nākotnē pēc 15-20 gadiem. Pagaidām mēs vēl domājam,” viņš uzsver.

Jūras spēku mācībās “Flotex 2019”  kopumā piedalījās deviņi Jūras spēku rīcībā esošie kuģi.